Kipra no starptautiskajiem aizdevējiem vēlas saņemt finansiālu palīdzību 17 miljardu eiro (11,95 miljardu latu) apmērā, trešdien paziņoja Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs.
"[Finansiālās palīdzības] Apjoms veido aptuveni 17 miljardus eiro," norādīja ministrs, piebilstot, ka palīdzības programma valstij būs nepieciešama četru gadu garumā.
"Tas ir tas, ko mēs esam teikuši jau iepriekš, balstoties uz pieņēmumu, ka bankām būs nepieciešami desmit miljardi," viņš piebilda.
Šobrīd vēl nav zināmi rezultāti neatkarīgam auditam, kas noteiks nepieciešamo finansējumu Kipras banku sistēmas stabilizēšanai, tādējādi oficiāls galīgais nepieciešamās palīdzības apjoms šobrīd paziņots.
Kā vēstīts, Kipra ceturtdien paziņoja, ka tā ir tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem pēc pārrunām par izdevumu samazinājumiem un reformām, kas paredzētas valsts ekonomikas glābšanai.
Kipras prezidents Dimetris Kristofijs ceturtdien centās mazināt bažas, ka Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersonas valsti pametīs bez vienošanās panākšanas pēc vairāk nekā divas nedēļas ilgušās vizītes.
"Pēc smagām pārrunām ar aizdevējiem un, paturot prātā šīs valsts sarežģītos apstākļus, mēs esam tuvu tam, lai ar aizdevējiem parakstītu memorandu," norādīja Kristofijs.
Sagaidāms, ka starptautiskie kreditori pārrunas noslēgs ceturtdien.
25.jūnijā Kipra paziņoja, ka kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas no vienotās valūtas partneriem lūdz finansiālu palīdzību.
Kipra kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības prezidētājvalsti, kura līdzās prezidējošās valsts pienākumu pildīšanai risina sarunas par finanšu palīdzības saņemšanu. Bloka rotējošo prezidentūru Kipra pārņēma 1.jūlijā.