Somi "pa kluso" Eiropas Savienībā (ES) nolobējuši un gandrīz izlemts, ka sašķidrinātās gāzes terminālis tiks būvēts Somijā, šodien AS "Latvenergo" konferencē par kompānijas darbību brīvā tirgus apstākļos pavēstīja uzņēmējs, "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis.
Viņš esot lasījis dokumentus par to, kā process Eiropas Komisijā noritējis. Kopumā bijušas trīs pakāpes - vispirms minēta Latvija, tad Igaunija un tad Somija.
Savickis atzina, ka domātu tāpat, ja būtu Eiropas klerks, ņemot vērā Somijas patēriņu. Turklāt, pēc viņa domām, ir ņemts vērā, ka Lietuvā plānota Visaginas atomelektrostacija, bet Latvijā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Uzņēmējs sprieda, ka Latvija ir zaudējusi šo projektu, lai gan nav arī cīnījusies par to. Viņš šajā ziņā pārmetumus veltīja Latvijas Eiroparlamenta deputātiem. Tomēr traģēdija tā, viņaprāt, nav.
Savickis arī atzīmēja, ka Latvija rīkotos gudri, ja attīstītu Dobeles gāzes krātuvi, ko varētu pārveidot par gāzes lauku un iepumpēt 100 miljardus kubikmetru. Viņš atzina, ka paši saviem spēkiem to nevarēsim izdarīt, taču kopā ar Eiropu un Krieviju to varētu īstenot. Kā vēlamu viņš minēja arī pieslēgšanos Krievijas-Vācijas gāzesvadam.
Uzņēmējs norādīja, ka "Krievija sāk mazliet baidīties" un, reaģējot uz izteikumiem par plāniem samazināt gāzes izmantošanu un "atņemt" Inčukalna krātuvi, plānojot būvēt savas krātuves. Ja sāksim apvainot un bļaustīties, teiks, lai dzīvojam paši, minēja Savickis un norādīja uz Latvijas mazo nozīmi Krievijas gāzes piegādes bilancē.
Viņš konferencē arī norādīja, ka gadījumā, ja rastos problēmas ar gāzes piegādi no Krievijas, izmantojot arī pasīvo gāzi Inčukalnā, Latvija varētu "izdzīvot" līdz 4-5 gadiem.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena, Latvija nekad nav atkāpusies no savas pozīcijas, ka atbalstāma ir tikai dalība izmaksu ziņā visefektīvākajā risinājumā, proti, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, turklāt projekta īstenošanā nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus. Līdz ar to, lai neradītu nepamatotu izmaksu slogu patērētājiem, Eiropas Komisijas (EK) iesaiste un ES līdzfinansējums ir kritiski apsvērumi termināļa vietas izvēlē un arī projekta īstenošanā.
"Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis mūsu skatījumā ir līdzeklis, nevis mērķis, lai izveidotu dabasgāzes piegādes alternatīvas un nodrošinātu konkurētspējīgas, saprātīgas cenas patērētājiem," uzsvēra Urpena.
Pēc EM sacītā, Latvijas priekšrocība, pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, infrastruktūrai un centrālajam novietojumam Baltijā, ir tieši zemākas projekta izmaksas. Tas no Latvijas puses ar pamatojumu un argumentiem arī regulāri tiek norādīts konsultantiem. Arī turpmāk EM turpinās diskusijas un sarunas par dažādām niansēm un projekta īstenošanas detaļām, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Vienlaikus jāņem vērā, ka Somijas potenciālā iesaiste var mainīt situāciju, jo tās dabasgāzes kopējais patēriņš (pieci miljardi kubikmetru gadā) līdzinās visu trīs Baltijas valstu dabasgāzes patēriņam kopā.
Urpena atzina, ka EK konsultantu gala ziņojums gaidāms tuvākajā laikā, bet patlaban tas vēl nav saņemts. Viņa norādīja, ka EK konsultantu veiktajam pētījumam būs rekomendējošs raksturs par termināļa būvniecībai ekonomiski izdevīgāko vietu. "Tas nebūs EK lēmums, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālis obligāti būvējams vienā vai otrā valstī. Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts ir tikai viens no vairākiem soļiem, kas būtu īstenojams Baltijas gāzes tirgus tālākai attīstībai un alternatīvu piegādes ceļu izveidei," teica EM pārstāve.
Jau ziņots, ka, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam ES finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus "Booz&Company". Sākotnējā izvērtējumā tie atzina: ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Latvija ir sniegusi savus argumentus, un gala ziņojums tiek gaidīts tuvākajā laikā.