Vilks: Ir netaisnīgi sodīt Baltijas valstis ar samazinātu finansējumu
Sekmīgas Kohēzijas politikas pamatā ir uzlabota investīciju kvalitāte un adekvāts finansējums, tāpēc ir netaisnīgi sodīt trīs Baltijas valstis, tām nākamajā finanšu perspektīvā piedāvājot samazinātu finansējumu salīdzinājumā ar esošo periodu, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Otrdien, 6. novembrī, Finanšu ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards pārstāv Latviju Kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē Kiprā, kur ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija (EK) diskutē par Kohēzijas politikas efektivitātes celšanu.
„Sekmīgas Kohēzijas politikas pamatā ir uzlabota investīciju kvalitāte un adekvāts finansējums. Tādēļ ir netaisnīgi sodīt trīs Baltijas valstis, tām nākamajā finanšu perspektīvā piedāvājot samazinātu finansējumu salīdzinājumā ar esošo periodu. Esam veikuši smagu darbu, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos uz attīstības ceļa. Finansējums Latvijai nepieciešams, lai nodrošinātu strukturālo reformu īstenošanu, kas būs pamats ilgtermiņa izaugsmei,” sanāksmē uzsvēra ministrs.
Sanāksme norit laikā, kad notiek aktīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu. Šajā brīdī ir būtiski demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību un stiprināto orientāciju uz rezultātiem. Latvija uzskata, ka jaunie uz rezultātu vērstie elementi būtiski uzlabos Kohēzijas politikas investīciju kvalitāti un efektivitāti nākamajā periodā, kā arī nodrošinās iespēju skaidrāk demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību ES līmenī. Papildus ministrs norādīja, ka Latvija ir paveikusi nopietnu darbu attiecībā uz stabilas ekonomikas vides nodrošināšanu, kas dažām dalībvalstīm vēl tikai priekšā.
Tāpat sanāksmē tiek diskutēts par Kohēzijas politikas koordināciju ar dažādām politikām ES un nacionālā līmenī. Latvija atbalsta Vienota stratēģiska ietvara izveidi, iekļaujot tajā Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda investīciju koordinācijas mehānismus ar citām politikām.
Latvija aicina nodrošināt koordinācijas mehānismu starp dažādiem EK dienestiem, kas strādā ar ES fondiem sarunu, plānošanas un ieviešanas fāzē. Tas atvieglotu sarunu procesu ar EK, nodrošinot koordinētu un harmonisku pieeju fondu plānošanā un ieviešanā.
2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda sagatavošanas grafiks paredz jau šajā decembrī Latvijai uzsākt neformālās konsultācijas ar EK. 4. decembrī EK iepazīstinās ar savu pozīciju par 2014.–2020. gada Kohēzijas politikas investīciju jomām Latvijā. Oficiālās konsultācijas ar EK par 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas dokumentiem tiek plānotas 2013. gada pavasarī, bet ES fondu plānošanas dokumentu apstiprināšana EK sagaidāma līdz 2013. gada beigām.