Pēc "Krājbankas" darbības apturēšanas izmaksāti 9 miljoni latu

Pēc AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") darbības apturēšanas laikā no 2011.gada 22.novembra līdz 23.decembrim veikti darījumi par kopumā apmēram 55 miljoniem latu, tai skaitā par deviņiem miljoniem latu veikti bankas sāktie, bet nepabeigtie darījumi, kuru valutēšanas jeb maksājuma izpildes datums bija no 17.novembra līdz 21.novembrim, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Šādu informāciju FKTK sagatavojusi pēc tam, kad saņēma pārmetumus par apšaubāmu naudas aizplūšanu no "Latvijas Krājbankas" tās pārņemšanas laikā. Neskaidrības naudas aizplūšanā ir minēts kā viens no argumentiem politiķu cīņās par to, vai amatā pārvēlēt FKTK vadītāja vietnieku Jāni Brazovski.

Lai izskaidrotu "Krājbankas" veiktos darījumus pēc bankas darbības apturēšanas, FKTK sagatavojusi infografiku, kurā vizuāli atspoguļotas darījumu summas no 2011.gada 22.novembrim līdz 23.decembrim un izskaidroti datumi, kas parādās uz klientu iesniegtajiem, bet nepabeigtajiem maksājumu uzdevumiem.

Pēc "Krājbankas" darbības apturēšanas no 22.novembra līdz 23.decembrim veikti aptuveni 1000 darījumi par kopumā apmēram 55 miljoniem latu.

FKTK informē, ka 28 miljoni latu bija bankai nepiederoši trešo personu līdzekļi, kas atradās turējumā, - pensiju fondi, darījumu konti un citi. Astoņi miljoni latu bija tēriņi skaidras naudas nodrošināšanai klientiem dienā 50 latu apmērā. Septiņi miljoni latu bija līdzekļu pārgrupēšana no viena korespondentkonta uz citu, un šajā gadījumā līdzekļi netiek pārskaitīti prom no bankas, atzīmē FKTK.

Trīs miljoni latu tēriņi bija bankas nepabeigto norēķinu karšu darījumu pabeigšana, saņemto maksājumu atmaksa sūtītājam pēc bankas darbības apturēšanas, bankas saimnieciskie izdevumi - algas, telpu noma, bet deviņi miljoni latu - bankas sāktie, bet nepabeigtie maksājumi, kuru valutēšanas datums ir no 17.novembra līdz 21.novembrim.

No 2011.gada 17.novembra līdz 21.novembrim bija iesniegti apmēram 6000 maksājumu, kas nebija izpildīti, un FKTK pilnvarnieki maksājumus pārbaudīja pēc šādiem kritērijiem: iesniegšanas datums līdz 21.novembrim, valutēšanas datums no 17.novembra līdz 21.novembrim.

Maksājumi tika apstiprināti, ja klients iesniedzis maksājuma uzdevumu līdz 17.-21.novembrim un ja valutēšanas datums ir 17.-21.novembris. Valutēšanas datumu klients pats izvēlas, norādot parasto maksājumu (izpilde divas darba dienas) vai ekspresmaksājumu. Ja datums atbilda pārbaudes kritērijam, tad "Krājbankas" bankas operāciju pārvalde pabeidza maksājumu, tika norādīts jaunais valutēšanas datums, kad faktiski izpildīts maksājums

Savukārt, ja maksājuma valutēšans datums bija pēc bankas apturēšanas, tad datums neatbilda pārbaudes kritērijam un maksājums tika noraidīts. Piemēram, ja maksājuma iesniegšanas datums ir 21.novembris, bet valutēšanas datums - 22.novembris, tad maksājums tika noraidīts.

Kā ziņots, pērn 22.novembrī FKTK padome nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. FKTK nolēma apturēt arī "Krājbankas" valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kuras vadītājs bija Jānis Brazovskis.

Vēl pirms tam, 17.novembrī, FKTK padome pieņēma lēmumu uz mēnesi noteikt ierobežojumus "Krājbankai". Saskaņā ar šo lēmumu "Krājbankai" tika noteikts aizliegums veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem gan fiziskām, gan juridiskām personām par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu) viena kalendārā mēneša laikā.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.