Ilvess brīdina, ka krīze pirmās skar ārpus eirozonas esošās mazās valstis

Ekonomiskā krīze pirmās skar tās valstis, kuras atrodas ārpus eirozonas, un it īpaši tas attiecas uz mazām valstīm, šodien augsta līmeņa drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" diskusijā "Vai eiro ir problēma vai risinājums?" sacīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

"Mēs [eirozona] esam labākā formā nekā citas valstis," teica Igaunijas prezidents, paužot prieku, ka to saprot arī igauņi, no kuriem vairāk nekā puse atbalsta valsts dalību eirozonā.

Ilvess bija optimistiski noskaņots par tālāko situācijas attīstību eirozonā, uzsverot, ka "mums ir jābūt daudz optimistiskākam viedoklim par mūsu izredzēm nekā patlaban".

Līdzīgu viedokli kā Ilvess pauda arī Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs, bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans Jensens, uzsverot, ka pirmie ekonomisku krīzi izjūt ārpus eirozonas esošie. Pēc Jensena domām, relatīvi mazā parādu krīze ir pāraugusi eiropiešu identitātes krīzē, no kuras izeja saskatāma ciešākā sadarbībā.

Arī Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus norādīja, ka atslēga, lai eirozonas krīze tiktu pārvarēta, ir vēl ciešāka integrācija. Kaimiņvalsts valdības vadītājs atgādināja, ka Eiropa ir pārvarējusi krīzi pēc krīzes un katra no tām ir noslēgusies ar ciešāku integrāciju.

Savukārt Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors, bijušais Polijas vicepremjers un finanšu ministrs un bijušais Polijas Nacionālās bankas prezidents Lešeks Balcerovičs kritizēja, ka par risinājumu krīžu pārvarēšanā tiek izmantoti aizdevumi, kā dēļ tiek politizēta Eiropas Centrālā banka. Balcerovičs uzskata, ka krīzes risinājumi jāmeklē nacionālā līmenī, īstenojot radikālas reformas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka eirozonas krīzes nemaz nav, jo tā ir parādu krīze un ekonomiskā krīze atsevišķās valstīs. Pēc Latvijas premjera domām, vidējā un ilgtermiņā galvenā eirozonas problēma bija Māstrihtas kritēriju neievērošana, tādēļ ļoti būtiski ir ieviest šo kritēriju ievērošanas kontroli.

Premjers vēlreiz uzsvēra, ka Latvija eirozonai vēlas pievienoties 2014.gada 1.janvārī un jau šomēnes, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, mūsu valsts varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus. Ja viss virzīsies, kā plānots, nākama gada sākumā Latvija lūgs sagatavot konverģences ziņojumu, lai varētu pievienoties eirozonai.

Dombrovskis atzina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par valsts pievienošanos eirozonai, jo vienīgais, ko dzirdot, ir eirozonas krīze. Premjers pauda apņēmību skaidrot iedzīvotājiem, kāpēc Latvijai jāpievieš eiro.

Savukārt Lietuvas premjers uzsvēra, ka viņa valsts valsts vēlas pievienoties eirozonai, taču neizvirzīs sev par mērķi konkrētus datumus. "Mēs pievienosimies tad, kad būsim gatavi," uzsvēra Kubiļus.