Finanšu ministrijas (FM) ierosinājums atlikt Krievu salas infrastruktūras attīstības projekta realizāciju vērtējams kā kaitniecisks un noziedzīgs, uzskata Rīgas brīvostas Stratēģiskās attīstības departamenta vadītājs Vladimirs Makarovs.
LETA jau ziņoja, ka FM ierosinājusi atlikt piecu lielo projektu, arī "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" īstenošanu, bet projektiem paredzēto finansējumu novirzīt ES fondu uzņēmējdarbības aktivitātēm.
Biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" Makarovs skaidroja, ka, ja valdība pateiktu "nē" un līdzfinansējumu nepiešķirtu, osta rastu risinājumu, jo tai bijušas sarunas ar investīciju bankām, kas gatavas ostu līdzfinansēt. FM ierosinājusi to atlikt.
"Es uzskatu, ka šāda FM rīcība ir noziedzīga un kaitnieciska," skaidro Makarovs.
"Faktiski FM pret mums startē ar ostas argumentiem. Lai mēs pabeigtu tehniski ekonomisko pamatojumu, mums vajag konkretizēt naudas plūsmu un pieejamos finanšu resursus. Mēs uzdevām ministrijai jautājumu - vai projekta ieviešanas laikā ir iespējams ES struktūrfondu priekšfinansējums, kā tas bija iepriekšējos gados 20% apmērā un vai Rīgas brīvostai pieejams kredīts ko saņēmusi Latvijas valdība no Eiropas Investīciju bankas ES līdzfinansēto projektu ieviešanai. Mēs uzdevām jautājumus, lai saņemtu konkrētu atbildi, jo, ja līdzekļu nav, ir citi resursi, kurus mēs varam piesaistīt," sašutumu pauž Makarovs.
No FM osta esot saņēmusi atbildi, ka šis esot problēmjautājums. Makarovs gan uzsver, ka šis nevar būt problēmjautājums, jo vairākas bankas ir gatavas līdzfinansēt šo projektu.
Nelaime gan esot faktā, ka, runājot ar Eiropas Investīciju bankas pārstāvjiem, ostai skaidrots, ka Latvijas valdība nav atskaitījusies par 500 miljonu eiro jeb 351,4 miljonu latu izlietojumu, kas paredzēti Eiropas projektu līdzfinansēšanai. Līdz ar to banka uzskata, ka valdība tos nav izmantojusi un nespēj saprasti kāpēc valdība ostai tos nepiešķir.
"Politiķiem tad esot atklāti jāpasaka, ka grib dzīvot netīrā pilsētā, ka atbalsta ostu pārkraušanu arī turpmāk Rīgas centrā. Ja viņi to ir gatavi pateikt publiski, es ar lielu gandarījumu šos politiķus novērtēšu. Nevis startēt pret ostas projektu ar argumentiem, kurus mēs paši viņiem uzdevām. Ja ir tā, ka mums nav pieejami šie resursi, osta finanšu resursus atradīs," uzsver Makarovs.
Amatpersona informē, ka ostas rīcībā ir "par 99% gatavs" infrastruktūras attīstības projekts un sagatavots arī tehniskais projekts. Gaidīta vienīgi tiek valdības rīcība.
"Es zinu, ka Eiropas Komisijā strādā cilvēki, kuri zina latviešu valodu. Jebkuri šādi publiski izziņoti, bet iepriekš neizdiskutēti jautājumi nodara kaitējumu. Ja mēs negribam, lai Latvija attīstās, ir cits jautājums. Katrs šāds liels būvlaukums - 120 miljonu eiro apjomā - rada papildus darbavietas ne tikai tiešā būvniecībā, bet arī blakus esošajos sektoros. Mēs turpinām spēlēties ar Latvijas valsti kā ar kartupeli, kuru politiski mētājam, citādi es nevaru vērtēt šo iniciatīvu," uzskata Makarovs.
To, ka it kā nepiešķirtie līdzekļi tiks atvēlēti uzņēmējdarbības vides attīstībai Makarovs vērtē skeptiski, jo, "neieviešot lielos projektus, biznesa videi nav kur attīstīties".
"Manuprāt, nedodot skaidru atbildi, ir šie finanšu līdzekļi pieejami vai nav, osta tiek padarīta par ķīlnieku. Bankas ir gatavas ostu līdzfinansēt, bet mēs gribam skaidri redzēt, ka ir šis Kohēzijas fondu finansējums līdz 60% apmērā no projekta izmaksām. Ja valdība nepieņems šo lēmumu, mēs [osta] šo absurdo viedokli, ko paudusi Finanšu ministrija, būsim spiesti atspēkot Briselē. Tas ir lielākais kaitējums," norāda ostas amatpersona.
Infrastruktūras attīstībai Krievu salā, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra, plānotais Kohēzijas fonda finansējums ir 53,6 miljoni latu. Īstenojot šo projektu, iecerēts atbrīvot Andrejsalas un Eksporta ostas teritoriju Rīgas attīstībai. Plānota ostas iekšējās infrastruktūras izveide Krievu salas teritorijā, lai nodrošinātu četru piestātņu darbību dažādu beramkravu pārkraušanai, veicinot transporta nozares pakalpojumu eksportu un ostas apgrozījuma pieaugumu. Satiksmes ministrija uzskata, ka projekta realizācija veicinātu kravu apgrozījumu līdz 26 miljoniem tonnu 2030.gadā.