Grieķijas jaunajai valdībai un aizdevējiem ir jāatrod risinājums Grieķijas problēmām konkrētā laika sprīdī, nepārbīdot termiņus, bet, ja pašreizējā palīdzības programma nestrādā, tad vai nu ir nepieciešama jauna programma, vai arī Grieķijas aiziešana no eirozonas, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
"Jābūt arī variantam B - iziešanas variantam," sacīja finanšu ministrs. Viņš skaidroja: ja vienā valstī var nepildīt lēmumus un pārbīdīt termiņus, tas ietekmē arī citas valstis. Grieķijas problēmas sadārdzina maksājumus arī Spānijai un citām valstīm, tādējādi Grieķijas jautājuma atrisināšana palīdzēs arī citām valstīm, skaidroja Vilks.
Viņaprāt, jaunajai Grieķijas valdībai būs laiks situācijas uzlabošanai, taču, ja pašreizējā palīdzības programma Grieķijai nestrādā, tad vai nu ir nepieciešama jauna programma, vai arī iziešana no eirozonas, kas ir saprotama gan Grieķijai, gan arī eirozonai.
Ja nav rezultāta, tad ir jābūt risinājumam, kas notiek tālāk, un nevar būt gaidīšanas režīms, uzskata Latvijas finanšu ministrs.
"Jābūt konkrētam laika rāmim, ko nevar ignorēt," teica ministrs un atzīmēja, ka Latvija, Portugāle, Īrija ievēroja izvirzītos aizdevuma programmas nosacījumus.
Kā ziņots, jūlija beigās ministrs intervijā Latvijas Radio pauda savu personīgo viedokli, ka jābeidz lolot ilūzijas, ka Grieķija spēs atrisināt savas problēmas, atrodoties eirozonā.
Ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk "izlikt" Grieķiju ārpus eirozonas. "Jo ātrāk - jo labāk," toreiz sacīja finanšu ministrs.
Pēc tam Latvijas finanšu ministrs savā tvitera kontā rakstīja, ka varbūt arī jaunā Grieķijas valdība var situāciju uzlabot dažos mēnešos, bet tad ir jānosaka stingrs termiņš darbiem un nevar to visu laiku pagarināt. Vilks mikroblogošanas vietnē arī atzina, ka viņa paustais viedoklis, ka Grieķijai būtu jāatstāj eirozona visas Eiropas interesēs, "ir sacēlis lielu troksni ārzemēs".
Kā ziņots, Grieķijā turpinās valdības sarunas par budžeta izdevumu samazināšanu 11,5 miljardu eiro (8,1 miljarda latu) apmērā, kas jāveic 2013.-2014.gadā, lai iegūtu valstij tik ļoti nepieciešamos Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmas maksājumus.
Grieķija spiesta veikt budžeta samazināšanu, lai septembrī iegūtu palīdzības programmas nākamo maksājumu 31,5 miljardu eiro (22,13 miljardu latu) apmērā. Tomēr papildu taupības pasākumi var izraisīt jaunu neapmierinātības vilni valsts iedzīvotājos.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu jūlija beigās atzina: lai paliktu eirozonā, Grieķijai ir jāpilda saistības, ko tā solījusi veikt starptautiskajiem kreditoriem.