Kopumā 2012.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs straujāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un var sasniegt pat 5%, secināts Ekonomikas ministrijas ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Pieaugošie riski ārējos tirgos, īpaši eirozonā, 2011.gada otrajā pusē un šā gada pirmajā pusē līdz šim nav būtiski ietekmējuši Latvijas ekonomiku. Latvijas izaugsme patlaban ir visstraujākā Eiropas Savienībā - 2012.gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 1,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni jeb par 6,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Ražošanas apjomi palielinās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā. Kopumā apstrādes rūpniecības nozare 2011.gadā nodrošināja caurmērā ceturto daļu no kopējās ekonomikas izaugsmes. Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ietekmē arī nozares, kas pamatā darbojas iekšējā tirgū, īpaši tirdzniecības un būvniecības nozari.
Nodarbinātības palielinājums un pakāpenisks darba samaksas kāpums sekmē privātā patēriņa palielinājumu. 2011.gadā privātais patēriņš par 4,4% pārsniedza 2010.gada līmeni, bet 2012.gada pirmajā ceturksnī tas par 5,4% pārsniedza pērnā gada pirmā ceturkšņa līmeni. Tomēr kopumā privātais patēriņš pieaug nedaudz lēnākos tempos nekā IKP un šā gada pirmajā ceturksnī tas bija tikai ap 80% no 2008.gada pirmā ceturkšņa līmeņa. Privātā patēriņa straujāku atjaunošanos ierobežo joprojām augstais bezdarba līmenis un liels mājsaimniecību parādu slogs.
Pieaug arī investīcijas. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecībā tika investēts par 39% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk Šā gada pirmajā ceturksnī investēts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - 20,3% no kopējā investīciju apjoma, kas ir par 132,1% vairāk nekā 2011.gada pirmajā ceturksnī. Lielākie uzņēmumi, kas investēja šajā nozarē, ir AS "Latvenergo" (TEC-2 rekonstrukcija), AS "Latvijas Gāze" (investēts Inčukalna pazemes gāzes iekārtās), AS "Sadales tīkls" (ieguldījumi elektrolīniju izveidošanā un elektroiekārtās).
Lai arī 2012.gads sācies ar pozitīvām tendencēm tautsaimniecībā, tomēr saglabājas ārējās vides riski saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Palēninoties izaugsmes tempiem mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums var kļūt mērenāks, un tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts akcentē, ka Latvijas ekonomika patlaban piedzīvo eksportā balstītu izaugsmi, kas ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Turklāt mūsu valsts IKP pieaugums, kas 2012.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6,9%, balstās sabalansētā ekonomikas struktūrā bez saredzamiem būtiskiem makroekonomiskas nestabilitātes riskiem.
Ekonomikas ministrija norāda, ka tautsaimniecības izaugsme vidējā termiņā lielā mērā būs atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, kādus risinājumus izejai no pašreizējā saspīlējuma finanšu sektorā spēs pieņemt eirozonas valstis, lai spētu izvairīties no iespējamas ekonomikas stagnācijas. Otrkārt, cik efektīva būs Latvijas valdības īstenotā struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ierobežotos finansējuma, tajā skaitā valsts budžeta, pieejamības apstākļos.
Straujākas izaugsmes scenārijā vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt stabilu 5% pieaugumu gadā. Savukārt lēnākas izaugsmes scenārijā, saglabājoties vājai izaugsmei Eiropā un nespējot uzlabot tirgojamo nozaru konkurētspēju, Latvijas ekonomikas atgūšanās no krīzes radītajām sekām būtu daudz lēnāka.