Lidosta: Pasažieru skaita samazinājums nav saistīts ar drošības nodevas ieviešanu

Šī gada apkalpoto pasažieru skaita samazinājums Rīgas lidostā nav saistīts ar šogad no 1.janvāra ieviesto lidostas jauno drošības nodokli, apgalvo lidostas pārstāvji.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja lidostā, jau pērnā gada nogalē, aprēķinot drošības maksas lielumu, tika ņemtas vērā aviokompāniju izteiktās prognozes par plānoto pasažieru skaitu, un tas nozīmējot, ka šāds samazinājums jau bija plānots iepriekš, vēl pirms drošības maksas spēkā stāšanās.

"Attiecībā uz drošības maksas ieviešanu, kā jau iepriekš esam publiski pauduši, lidostai nebija citu iespēju - tā kā vairs netika piešķirta valsts dotācija nepieciešamā apmērā, drošības maksa bija jāievieš," uzsver lidostā.

Lidosta pasažieru skaita kritumu pamato ar "airBaltic" restrukturizāciju, "Czezh Airlines" biznesa stratēģijas maiņu, kā arī "Ryanair" lidojumu samazinājumu.

"Ryanair" gan, no vienas puses, dažus maršrutus aizverot, bet, no otras puses, atverot, kā, piemēram, šogad uz Karlsrūi.

Kā ziņots, starptautiskā lidosta "Rīga" pirmajā pusgadā apkalpojusi 2,24 miljonus pasažieru, kas ir par 5,9% mazāk nekā pērn analoģiskā laika periodā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja lidostā.

Par 4,2% samazinājies lidojumus skaits, sasniedzot 33 796 lidojumus.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi 473 260 pasažieru, kas ir par 11,1% mazāk nekā pērn jūnijā, savukārt lidojumu skaits samazinājies par 9,8%.

Ar 2012.gada 1.janvāri stājās spēkā jauna kārtība, kādā tiek iekasēta nodeva par lidostā īstenotajiem drošības pasākumiem.

Visas lidostā "Rīga" strādājošās aviosabiedrības, izņemot "Ryanair", ir piekritušas drošības nodevu iekļaut biļetes cenā. Tiem "Ryanair" pasažieriem, kuri biļetes iegādājušies pēc 2012.gada 1.janvāra, pirms izlidošanas ir jāveic drošības nodevas samaksa septiņu eiro jeb 4,92 latu apmērā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.