Slakteris: "Parex bankas" pārņemšanā valdība nepieļāva kļūdas

Valdība 2008. gada novembrī, pieņemot izšķirošos lēmumus par "Parex bankas" pārņemšanu, nepieļāva nevienu kļūdu - uzkata toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Tā, atsaucoties uz interviju laikrakstam "Biznes&Baltija", norāda aģentūra LETA.

"Es par to ļoti daudz esmu domājis. Un varu teikt, ka tobrīd pavisam noteikti mēs nepieļāvām nevienu kļūdu. Ja mēs zinātu, cik dziļa būs pasaules finanšu krīze, ar kādām problēmām saskarsies Latvija, iespējams, darbotos savādāk. Tomēr mums izdevās novērst "Bankas Baltija" stāsta atkārtošanos un iegūt nevis tukšus seifus, bet strādājošu banku," akcentē politiķis.

Pēc Slaktera domām, valdība rīkojusies savlaicīgi, jo "Parex bankas" rādītāji līdz novembrim atbilduši normatīviem.

Kā atgādina bijušais finanšu ministrs, problēmas pērn bijušas ne tikai "Parex bankai", bet arī citām bankām. "Ar nopietnu līdzekļu aizplūšanu saskārās vēl piecas kredītiestādes, tai skaitā "Swedbank"," atgādina politiķis.

Ņemot vērā situācijas nopietnību "Parex bankā", pieņemts lēmums meklēt kopēju risinājumu ar bankas akcionāriem, lai ieguldījums kredītiestādē būtu izdevīgs gan valstij, gan akcionāriem. Sākotnēji neviens nav vēlējies banku atņemt Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, tomēr situācija attīstījusies savādāk, nekā iecerēts.

Tomēr valsts šajā darījumā nav zaudējusi ne santīmu, apgalvo Slakteris. "Tieši pretēji - procentos no ieguldītā nopelnīti 50 miljoni latu," akcentē politiķis, skaidrojot, ka Ivara Godmaņa valdība līdzekļus ieguldījusi nevis bankas pamatkapitālā, bet depozītos.

"Galu galā valsts ieguva banku, kuras pārdošana nākotnē, ļoti ticams, nesīs peļņu," rezumē Slakteris.

Tikmēr šodien valdības slēgtās sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par AS "Parex banka", lai turpinātu diskusijas par bankas restrukturizāciju.

Kā zināms bankas prezidents Nils Melngailis pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes atzina, ka ir sākts darbs pie "Parex bankas" restrukturizācijas, to sadalot "nosacīti labajā un sliktajā daļā".

Pēc viņa teiktā, tiek apsvērta iespēja izveidot fondu, kurā nodalītu atsevišķi nekustamos īpašumus, ķīlas, tos kredītus, kuru ņēmējiem ir problēmas ar saistību pildīšanu, kā arī tās jomas, kas nav bankas bizness.

Šim fondam tad arī varētu piesaistīt investorus, piemēram, kapitāla fondus vai arī starptautiskās finanšu institūcijas. Atdalot šādu fondu no bankas, tiktu uzlaboti arī pašas "Parex bankas" darbības rezultāti, atzina Melngailis.

Pēc viņa teiktā, "banka tad varētu strādāt ja ne ar lielu pelņu, tad ne ar zaudējumiem".

Precīzi iespējamās restrukturizācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, jo noteicošais pamatā būs valdības lēmums par tās uzsākšanu.

Pēc Melngaiļa žurnālistiem teiktā, "sliktās bankas" daļa varētu veidot ne vairāk kā vienu trešdaļu no bankas aktīviem.

Melngailis arī atzina, ka līdz šim lielāka interese no potenciālajiem investoriem bijusi par bankas atsevišķām daļām, nevis iegādi kopumā. "Tas arī vedināja domas uz bankas restrukturizāciju," sacīja Melngailis.

Kā ziņots, TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka "Parex bankas" pamatbiznesu vēlas iegādāties "Nordea banka". Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošas neoficiālas informācijas, pirms pārdošanas "Parex banku" plānots restrukturizēt, sliktos kredītus un nelikvīdos vērtspapīrus nodalot no likvīdajiem bankas aktīviem. Līdz ar to banka tiktu sadalīta labajā un sliktajā bankā. Tāpat īpaši izdalīti tiktu "Parex bankai" piederošie uzņēmumi Krievijā un citur.