"Krīzes apstākļos, kad valstī ir ierobežoti līdzekļi, jebkurš komercmedijs saskaras ar to, ka mazinās reklāmas tirgi, attiecīgi samazinās arī ražošanas apjomi [autorraidījumi un seriāli]. Uz šo situāciju nereaģē tikai valsts institūcijas, kuras izliekas neredzam, kas notiek ekonomikā.
Tie ir Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un sabiedriskie mediji – radio un televīzija. Šī tirgus deformācija ir ļoti sāpīga jebkuram, ne tikai elektroniskajam medijam," pārliecināta ir Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) vadītāja Gunta Līdaka.
Viņa uzskata, ka LVRTC no komercmedijiem prasa nesamērīgi lielu samaksu par translēšanas nodrošināšanu, savukārt valsts rīkojas bezatbildīgi, plūdinot līdzekļus Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV) to parādu segšanai un darbības nodrošināšanai. "Tā naudas pumpēšana valsts uzņēmumos (LTV un LR), par kuru tālāko pastāvēšanu nav skaidrības, ir noziedzīga. Pagājušajā gadā tie bija četrarpus miljoni latu. Tajā pašā laikā LVRTC no komercmedijiem prasa nesamērīgi lielu samaksu. Faktiski LVRTC uzvedas kā reketieri, spiežot maksāt par to pakalpojumu, kādu nesaņemam. Nākamā gada budžetā Finanšu ministrija paredzējusi grozījumus un plāno piešķirt vēl divus miljonus latu sabiedrisko mediju uzturēšanai. Liela daļa labu sabiedrisko mediju produktu – sports, seriāli – ir pārgājuši uz komercstacijām. Pieļauju, ka arī informatīvi izglītojošie raidījumi pāries," Neatkarīgajai prognozē LRA izpilddirektore G. Līdaka.
Tā, piemēram, Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs un bijušais īpašnieks Andrejs Ēķis uzskata, ka funkcijas, kuras patlaban pilda sabiedriskie mediji, bez lielām problēmām varētu uzņemties arī komerctelevīzijas.
Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece Neatkarīgajai norāda, ka Radio un televīzijas likumā jau ir iestrādātas normas, kas paredz iespēju nodot nacionālā pasūtījuma apjomu līdz 15 procentiem citām raidorganizācijām. "Reāls precedents ir ar Novadu ziņām, kuras NRTP konkursa kārtībā nodod vietējām un reģionālajām televīzijām. Arī jaunajā Elektronisko mediju likumprojektā ir iestrādāta līdzīga norma, ka daļu sabiedriskā pasūtījuma var nodot – nevis ir jānodod obligāti, bet var nodot – un par to lemj NRTP konkursa kārtībā," skaidro D. Buceniece.