Var tapt jauns vienotā atalgojuma likums
Finanšu ministrijas sagatavotais un Ministru kabinetā apstiprinātais likumprojekts par vienotā atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldības institūcijās Saeimā izpelnījies asu kritiku gan par juridiskām niansēm, gan atalgojuma noteikšanas principiem, tāpēc parlamentā spriež, vai likumu vajadzētu pārrakstīt no jauna.
Nopietni iebildumi pret valdības izstrādāto likumu bijuši arī valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai.
Jauna likumprojekta iesniedzēja varētu būt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurā šodien to paredzēts skatīt. Ja ideja gatavot jaunu, kvalitatīvāku likumu gūs arī premjera un finanšu ministra atbalstu, valdības piedāvāto projektu šīs ceturtdienas Saeimas plenārsēdē varētu izņemt no valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes. "Pret valdības piedāvājumu ir ļoti daudz iebildumu, kas nav par pašu budžetu, bet gan juridiskām lietām. Saeimas Juridiskais birojs saskaitījis, ka būtu nepieciešams vairāk nekā simt labojumu," Neatkarīgajai sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Tāpēc radies priekšlikums pagarināt šā gada likumu, kas nosaka atalgojumu, arī uz nākamo gadu, to iekļaut budžeta paketē, bet šo – valdības piedāvāto – no budžeta izņemt. "Ja atbalsta šādam variantam nebūs, paliks valdības piedāvājums, bet būs jāveic ļoti daudz labojumu. Ja piekritīs, tad mums būtu laiks vismaz pusgadu ar šo likumu nopietni strādāt," atzina O. Spurdziņš. Jau šodien Juridiskais birojs komisijas deputātus iepazīstināšot ar savu piedāvājumu jaunam likumprojektam.
Tiesa, neatkarīgi no tā, vai likums tiks rakstīts no jauna vai labots esošais, neraugoties uz ilgajām diskusijām valdībā, arī Saeimā paredzamas karstas debates par vairāku amata kategoriju iekļaušanu vienotajā sistēmā. Piemēram, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kurā pagājušonedēļ šo jautājumu izskatīja, nepiekrīt, ka vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmā iekļauti karavīri, policisti un citi institūciju darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo šīm profesijām ir cita darba specifika un cita sociālo garantiju sistēma. Savukārt Tautas partija joprojām uzskata, ka atsevišķas institūcijas nepamatoti nav iekļautas sistēmā, un plāno iesniegt priekšlikumu tajā tomēr iekļaut arī Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Šīs institūcijas sistēmā iekļautas netika, jo starptautiskie aizdevēji un Eiropas Centrālā banka pauda bažas, ka tādējādi varētu tikt apdraudēta šo iestāžu neatkarība.
Jāatgādina, ka vienotā atalgojuma sistēma paredzēja noteikt algu griestus atalgojumam valsts un pašvaldību institūcijās kopumā – tie būtu pielīdzināmi premjera atalgojumam, kā arī noteikt augstākās iespējamās algas katrā amatu kategorijā, ņemot vērā kvalifikācijas līmeni. Tādējādi dažādu iestāžu vienāda līmeņa darbiniekiem algas neatšķirtos tik ļoti kā šobrīd. Likums noteiktu arī vienotus nosacījumus piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām un citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.