"Latvenergo" tarifu apstrīdētāji: Pēc pārrēķināšanas elektroenerģijas tarifiem jāpazeminās

© Kristīne Langenfelde

Stājoties spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumam par pašreizējiem AS "Latvenergo" tarifiem un tos pārrēķinot atbilstoši pamatotām izmaksām, tiem būtu jāpazeminās, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda prasītāju pārstāvis Aigars Krūms.

Pēc viņa domām, ja "Latvenergo" ekonomiski pamatos tarifus, tie varētu būt zemāki. Tiesa atzinusi, ka izmaksas nav pamatotas ar dokumentiem, un, ja tos nebūs iespējams pamatot, tarifiem jābūt zemākiem, uzskata Krūms.

Informācijas tehnoloģiju speciālista Ilmāra Poikāna pārstāvis Sandis Bērtaitis arī pauda viedokli, ka ir pamats uzskatīt, ka gadījumā, ja "Latvenergo" aprēķinās jaunos tarifus un "regulators, kā likumā noteikts, rūpīgi pārbaudīs, un katram lietotājam būs iespēja iepazīties ar katru izdevumu posteni un tiks nodrošināts caurspīdīgums", tarifi būs zemāki.

Pašreizējie tarifi vedinot domāt, ka vairākas pozīcijas ir samāksloti paaugstinātas, un summas, ko sauc "Latvenergo", neatbilst izmaksām, kas ir bijušas.

Viens no pieteicējiem Eduards Ikvilds norādīja, ka saskaņā ar pašas energokompānijas tiesā atzīto arī zemākais jeb "starta" tarifs sedz izmaksas, taču neļaujot gūt peļņu.

Bērtaitis uzsvēra, ka saskaņā ar tiesas secināto "Latvenergo" sagatavotajā tarifu projektā nebija pamatotas visas summas, savukārt regulators nav pārbaudījis visus dokumentus. Tādējādi pastāv iespēja, ka liela izdevumu daļa, ko sedz ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir nepamatota.

Viena no pieteicējām Maija Stefane pauda viedokli, ka patlaban nevajadzētu tērēt valsts resursus un pārsūdzēt tiesas spriedumu, bet gan analizēt pieļautās kļūdas. "Mēs jau visi saprotam, ka, iespējams, mērķi ir bijuši savtīgi, slēpti vai kā citādi nepareizi, bet varbūt visi kopā, nonākot pie šodienas situācijas, varētu sākt beidzot domāt valstiski un, katrs savās pozīcijās atrodoties, pieņemt valstiskus lēmumus," sprieda pieteicēja.

"Dzīve ir īsa, un ne viss sastāv no naudas," teica Stefane, piebilstot, ka patlaban ir iespēja sākt no jauna atskaites punkta. Viņa pauda nožēlu par "Latvenergo" un regulatora retoriku pēc sprieduma pasludināšanas, norādot, ka tas ir mēģinājums "tiesas spriedumu nozagt". Viņa piekrita, ka, iespējams, tas nav ideāls un nav sasniegti visi pieteicēju mērķi, bet tā ir uzvara.

Arī Poikāns pauda viedokli, ka patlaban tiesas spriedums tiek interpretēts, izraujot faktus no konteksta un baidot tautu, kas nav pareizi.

Ikvilds norādīja, ka nebūtu pareizi teikt, ka pieteicēji vēlējās, lai Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā lielāki tarifi, nekā tas ir pamatoti.

Pieteicēji uzskata, ka gadījumā, ja tiesas spriedums stāsies spēkā, "Latvenergo" ir jāatlīdzina samaksātais, taču par mehānismu ir jādiskutē.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija savukārt atsaucas uz tiesas spriedumu un norāda, ka "tarifu samazinājums "starta" tarifā izdarīts uz vidējās elektroenerģijas tirgū iepirktās elektroenerģijas cenas rēķina, jo obligātā iepirkuma komponente, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas un tirdzniecības pakalpojuma cena ir fiksētas izmaksas". Spriedumā arī teikts, ka "tarifā iekļauta iepirktās elektroenerģijas cena, kas ir zemāka par tirgus līmeni," bet "šādi apstākļi bīstami ietekmē konkurenci". Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka pārrēķinot tarifs varētu būt mazāks, uzskata regulators.

Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa 25.jūnijā apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par "Latvenergo" tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī. Tā atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, ar kuru regulators bija atcēlis iepriekšējos "Latvenergo" tarifus un kurā netiek konstatēta energokompānijas iesniegto jauno tarifu neatbilstība metodikai vai ekonomiski pamatotām izmaksām. "Latvenergo" un regulators paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Ekonomika

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais