SVF mudina ieviest progresīvos nodokļus
Valdībai, visticamāk, varētu nākties veikt korekcijas iepriekš pieņemtajā mājokļa nodokļa variantā, proporcionāli lielāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi attiecinot uz lielākām un dārgākām mājām.
Tāpat varētu tikt palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme līdz 25%, kas, iespējams, ļautu mazākā mērā atteikties no ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma samazināšanas, bet ne atteikties no tās pilnībā.
Tas, vai no neapliekamā minimuma samazināšanas varēs atteikties pilnībā vai tikai daļēji, būšot atkarīgs no tā, vai citi pasākumi pilnībā kompensēs no tā neiegūto budžeta ietaupījumu, sestdien pēc koalīcijas partiju pārstāvju tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
No dienaskārtības nav noņemta arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, lai gan starptautiskie aizdevēji sestdienas sarunās ar koalīciju uz to neesot kategoriski uzstājuši. No starptautiskajiem aizdevējiem neesot izskanējusi prasība ieviest progresīvo IIN, tomēr no diskusijas skaidri izrietējis, ka Latvijai agri vai vēlu par to būs jāizšķiras, savu iespaidu par šo tikšanos Neatkarīgajai atstāstīja kāds tās dalībnieks. To, ka budžeta taupības pasākumiem proporcionāli vairāk jāskar turīgāko iedzīvotāju slāņi un ar koalīciju ir runāts par progresīvo IIN, sestdien pēc tikšanās uzsvēra arī Starptautiskā valūtas fonda misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits. Viņš demonstrēja pozitīvu attieksmi un izvairījās detalizēti atbildēt uz jautājumiem, kas tieši aizdevējus neapmierina Latvijas valdības izstrādātajā budžeta projektā. Sākums esot labs, bet turpmākajās nedēļās diskusijā visiem jāpanāk vienošanās, kādus vēl papildu ietaupījumus budžetā iespējams veikt, teica M. Grifits.
Divi no sarunās klāt bijušajiem Neatkarīgajai neoficiāli pastāstīja – esot puslīdz skaidrs, ka koalīcijai būs jāatgriežas pie nekustamā īpašuma nodokļa dzīvojamām platībām un tā sākotnējais variants jākoriģē. Starptautiskajiem aizdevējiem "smieklīgi zema" šķitusi prognoze ieņēmumiem no dzīvojamās platības aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tā 2010. gadā dotu 6,5 miljonus latu.
Sarunās ar aizdevējiem sestdien piedāvātas visdažādākās idejas, kā gūt papildu ieņēmumus budžetā. TB/LNNK līderis Roberts Zīle piedāvājis jau iepriekš rosināto iespēju ieviest progresīvo ienākuma nodokli, paaugstinot likmi uzņēmumiem, kas gadā pelna vairāk par pieciem miljoniem latu.
Koalīcijā vēl aizvien nav vienprātības par progresīvā IIN ieviešanu, tāpēc dienaskārtībā ir šā nodokļa likmes paaugstināšana līdz 25% neatkarīgi no ienākumu apmēra, ko ceturtdien piedāvāja Tautas partija. TP to uzskata par alternatīvu, kādā veidā iegūt vairāk nekā 30 miljonus latu, ko patlaban dotu neapliekamā minimuma samazināšana. Pret neapliekamā minimuma samazināšanu iebilst arī aizdevēji, jo tas sāpīgāk skartu sociāli jutīgās iedzīvotāju grupas. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) sestdien norādīja, ka šādas ieceres vēl jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem, kas nav izdarīts.
Pirmdien valdības koalīcijas partijas atgriezīsies pie sarunu galda un meklēs kompromisus, lai uz 2010. gada budžeta projekta izskatīšanu otrajā galīgajā lasījumā, ko Saeima plāno decembra pirmajās dienās, pagūtu iesniegt Ministru kabineta priekšlikumus. Līdz tam vēl paredzētas koalīcijas tikšanās ar aizdevējiem. E. Repše sestdien apgalvoja, ka "jauni un lieli pārsteigumi sarunās nav gaidāmi".