Eiropas Parlaments vakar atbalstīja ziņojumu par sadarbības veidošanu enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES, kurā norādīts uz nepieciešamību ES līmenī koordinēt dalībvalstu attiecības ar trešajām valstīm, kā arī risināt jautājumu par dažu ES dalībvalstu pārlieko atkarību no viena piegādātāja, informē Rolands Pētersons, Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas politiskais padomnieks.
Ziņojumā īpašajam Baltijas valstu stāvoklim ir veltīta liela uzmanība, īpaši uzsverot to pārlieko atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, kas veido gandrīz 100% no Baltijas valstīs patērētās gāzes. Svarīga ir ziņojumā iekļautā norāde, ka katram reģionam vienmēr jābūt pieejamiem vismaz diviem dažādiem piegādes avotiem, atsaucoties uz Eiropas Komisijas izstrādātajām "Enerģētikas infrastruktūras prioritātēm 2020.gadam".
Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt savienotu ES iekšējo enerģijas tirgu, kas spēj darboties apstākļos, kad ir ārējs spiediens un tiek mēģināts energoapgādi un enerģijas cenas izmantot kā ārpolitikas līdzekli. Tādēļ tiek uzsvērta nepieciešamība palielināt resursus enerģijas tirgus savienošanas projektiem ES un līdz 2015. gada beigām pabeigt Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīklu izveidi, jo īpaši attiecībā uz Baltijas savienojuma plānu.
"Ziņojums kārtējo reizi apliecina, ka vienota un droša ES enerģētikas tirgus izveide, novēršot riskus, ko izraisa pārlieka atkarība no viena arējā piegādātāja, ir viena no ES prioritātēm. Diemžēl, process ar gāzes tirgus demonopolizāciju Latvijā ir iestrēdzis. Mūsu kaimiņi šajā ziņā ir krietnu soli priekšā - Igaunijas parlaments nupat pieņēma likumu par gāzes pārvades atdalīšanu no gāzes pārdošanas biznesa no 2015.gada, tā laužot no Krievijas koncerna "Gazprom" atkarīgā Igaunijas gāzes uzņēmuma "Eeesti Gas" monopolu uz cauruļvadiem. Līdzīgu soli jau iepriekš veica Lietuva, galu galā panākot neticamo - vienošanos ar "Gazprom"", atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Viņš arī aicina Ekonomikas ministriju aktīvāk pievērsties gāzes cauruļvadu liberalizācijas likumdošanas izstrādei, lai Latvija būtu gatava konkurences ienākšanai gāzes tirgū. "Pretējā gadījumā nekādi nav izprotami Latvijas centieni pārliecināt mūsu partnerus, ka tieši Latvijā ir jātiek būvētam sašķidrinātās gāzes terminālim. Termināli jau mēs uzbūvēt varam, taču, ko gan tas dos, ja saglabājas "Latvijas Gāzes" monopols uz cauruļvadiem?", uzsver R.Zīle.