Latvijas jaunie arhitekti ir neapmierināti par to, ka mūsu valsts dalībai izstādē "World Expo 2010" Ķīnā atvēlētie ievērojamie līdzekļi ir sadalīti necaurskatāmi un bez konkursa, turklāt ir iespējama nelietderīga to izlietošana.
Jaunie arhitekti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), Ekonomikas un Kultūras ministrijām, kurā pauž bažas par to, kā bez konkursa izvēlēts uzņēmums, kas veidos Latvijas ekspozīciju "Expo" izstādei, kura piedāvājums turklāt nekādā veidā nesaistās ar izstādes devīzi "Labāka pilsēta, labāka dzīve".
Kā aģentūru LETA informēja Jauno arhitektu apvienība (JAA), līdzīgi kā Venēcijas bianāle, "Expo" arhitektiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem ir gaidīts notikums, kur atvērtā sacensībā ir iespēja ar labu ideju radoši pārstāvēt savu valsti un gūt starptautisku atzinību. Valsts paviljons šādā izstādē ir valsts seja starptautiskā mērogā.
Šādas izstādes, kurās katra valsts ar savu paviljona veidolu un ekspozīciju prezentē savu valsti, ir būtiski dažādu ekonomisko un kultūras saikņu veidošanai. Tādejādi parasti paviljona un ekspozīcijas koncepcijas veidošanai tiek rīkots atklāts konkurss, kurā piedalās arhitekti, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji. Savukārt izstādes Latvijas organizatori nerīkoja ne atklātu ideju konkursu, ne arī kādas citas atklātas aktivitātes, kaut arī no valsts puses šim notikumam tika veltīta pietiekami liela uzmanība.
Ministru kabinets Latvijas dalību Šanhajas "Expo 2010" apstiprināja pērnā gada rudenī, kad finansējuma apjoms tika lēsts ap 3,5 miljoniem latu tikai no valsts budžeta, turklāt tika paredzēts piesaistīt papildus naudu līdzfinansējumā, tādejādi sākotnējais budžets tika plānots ap 4,8 miljoniem latu.
Šā gada sākumā Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoja rīkojuma projektu par privatizācijas līdzekļu novirzīšanu Latvijas dalībai 2010.gada "World Expo" Šanhajā, kurā tika precizēts budžets un jau bez konkursa atrasta koncepcija par "Lidojošo Latviju", kur satiekas Austrumi un Rietumi. Ekspozīcijas galvenais elements tika plānots "Aerodium".
Lai arī krīzes dēļ Latvijas dalība izstādē bija apdraudēta, valdībai caur VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz), Rīgas un Ventspils brīvostām tomēr izdevās līdzekļus atrast un tika nolemts, ka Latvija Šanhajā būs pārstāvēta. Kā atzīmē arhitekti, kad ir tapis skaidrs, ka Latvija izstādē piedalīsies, šā gada oktobrī daži arhitekti slēgti tikuši uzaicināti piedalīties "nenosakāmā bezatlīdzības konkursā vai domu apmaiņā par ekspozīcijas stendu", turklāt paralēli ar vienu no šī "konkursa" dalībniekiem atsevišķi strādājis "Aerodium" "kā privātuzņēmums ar privātuzņēmumu".
JAA nav skaidrs, kāpēc, izstrādājot Latvijas paviljona un ekspozīcijas koncepciju, netika veikts nekāds radošais konkurss par labāko koncepciju vai vismaz par mākslinieciskā kuratora pienākumu pildīšanu, turklāt kāpēc kā centrālais elements tika izvēlēts tieši "Aerodium" vertikālais vēja tunelis ar koncepciju "Lidojošā Latvija, kur Austrumi satiek Rietumus", ja izstādes tēma šogad ir "Labāka pilsēta, labāka dzīve". "Vai valsts pienākumos bija pirkt "Aerodioum" iekārtu," taujā arhitekti.
Arhitektu bažas raisījis arī fakts, ka sākotnējā tāmē ir faktiski vienāda proporcija starp apkalpošanas izdevumiem un pamatizdevumiem par "Aerodium" iekārtu, ekspozīciju, tās iekārtošanu, paviljonu un projektēšanu, lai arī, piemēram, Hanoveres "Expo" izstādes gadījumā proporcija bijusi viens pret pieci pamatizdevumu labā. Turklāt arhitektiem ir neizpratnē, kāpēc divu gadu laikā Latvijas ekspozīcijas projekta vadītājam un viņa vietniekam plānots atalgojumā samaksāt 128 986 latus, tādējādi projekta vadītāja mēnešalga paredzēta 3 663 lati mēnesī, bet viņa vietniekam - 2 200 lati.
Jaunie arhitekti atzīmē, ka citās valstīs, tostarp krīzes skartajās Baltijas kaimiņu valstīs, tika sarīkots konkurss "Expo" koncepcijas izstrādei, turklāt šis konkurss bija ļoti nozīmīgs profesionālajā vidē. Kā lēš arhitekti, turklāt šāda konkursa sarīkošana nebūtu bijusi īpaši dārga - pietiktu ar 25 000 latu, kas bija rezervēti tāmē ekspozīcijas koncepcijas izstrādei.
JAA nav pieņemami, ka "Aerodium" kā privātuzņēmējs valsts un atbildīgo amatpersonu vietā sāka sarunas ar atsevišķiem arhitektiem par ideju izstrādi par Latvijas valsts paviljonu, turklāt nebija skaidrs, pēc kādiem kritērijiem šie daži arhitektu biroji, kas piedalījās arhitektoniskās idejas izstrādes grupā, tika uzaicināti un pēc kādiem kritērijiem tika vērtētas idejas.
"Kādiem kritērijiem atbilst šī sacensība, kāds bija žūrijas sastāvs, kāds bija nolikums, vai šāds vērtējums bija leģitīms pirms atcēla Publisko iepirkumu likuma darbību uz Latvijas dalības Šanhajas izstādē organizēšanu? Kura amatpersona ir atbildīga, ka Latvijas valstij tiktu nodarīti zaudējumi?" jautā arhitekti.
"Vai Latvijai nav nekā, ko teikt pasaulē par "Labāku pilsētu, labāku dzīvi"? Mūsuprāt, šī notikumu virkne grauj valsts prestižu starptautiskā mērogā un degradē radošo konkurenci. Mēs pieprasām sniegt paskaidrojumus uz minētajiem jautājumiem, kā arī nākotnē iesaistīt šādu pasākumu organizēšanā profesionālās radošās organizācijas ideju un piedāvājumu konkursu sagatavošanā un realizācijā," teikts vēstulē.