Piektdien, 8. jūnijā, starptautiskās konferences „TransBaltica 2012” izbraukuma sesijas - diskusijas un biznesa foruma ietvaros parakstīja sadarbības līgumu starp Liepājas ostu un Batumi jūras ostu Gruzijā. Sadarbības līgums paredz informācijas un pieredzes apmaiņu, jaunu loģistikas posmu veidošanu un līdzšinējo kravu apjomu palielināšanu.
Sadarbības līgumu parakstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš un Batumi jūras ostas ģenerāldirektors Vjačeslavs Hartjans.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš: „Sadarbības virzieni noteikti būs vairāki, vien no tiem pieredze pasažieru plūsmas organizēšanā, jo Batumi jūras ostai ir labas iestrādes un savādāka mārketinga pārdošanas princips pasažieru piesaistē Melnās jūras reģionā. Būtu interesanti iepazīties arī Batumi ostas attīstības modeli, kas ir stipri atšķirīgs. Jebkura jauna pieredze ir ieguvums.”
Guntars Krieviņš arī norādīja, ka Melnās jūras reģiona ostas skatās savādāk un arvien plašāk uz Baltijas jūras reģiona ostām un pieļāva iespēju, ka nākotnē varētu veidoties kravu loģistikas ķēde, kas veicinātu kravu plūsmu caur abām ostām.
Pēc līguma parakstīšanas Batumi jūras ostas ģenerāldirektors Vjačeslavs Hartjans atzina, ka tas nekādā gadījumā nav tikai papīra dokuments. To apliecinot arī pagājušajā gadā noslēgtais līgums ar Klaipēdas ostu, kas tagad jau vainagojusies ar reālu sadarbību, ko vieno jūras - dzelzceļa loģistika ķēde. Vjačeslavs Hartjans saredz reālās iespējas veidot līdzīgu kravu plūsmas loģistikas ķēdi arī ar Liepājas ostu.
Batumi jūras ostas ģenerāldirektors Vjačeslavs Hartjans: „Gruzija ir tāds kā savienojuma punkts starp Āziju un Eiropu. Izmantojot dzelzceļa iespējas var veidot savienojumu ar Kaspijas jūras reģionu un veidot kravu loģistikas posmu uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Irānu. Pirmkārt no šī sadarbības līguma gaidu reālu kravu apjoma pieaugumu, ko varētu dot informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī jauni loģistikas virzieni.”
Batumi jūras ostas ir izveidota 1878. gadā un tā atrodas Melnās jūras DA daļā. Ostas teritorija ir 22,2 ha un tajā ir 11 piestātnes. 80-90% no visa kravu apgrozījuma veido nafta un naftas produkti. 2011. gadā pārkrauts 5,355 milj. tonnu naftas produktu, sauskravas termināla pārkrāvuši 1,5 milj. tonnu, pasažieru termināls apklpojis 21 590 pasažieru, bet konteineru termināls pārkrāvis 45 442 (TEU) konteinerus.