Neskatoties uz iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos un izmaksu kritumu, lielveikali neapsver iespēju samazināt tirdzniecības uzcenojumu.
Tas ir palicis tāds pats kā treknajos gados – vidēji 21 līdz 25 procenti, atsevišķiem produktiem tiek piemērots pat vēl augstāks piecenojums.
Negrasās samazināt
Aizbildinoties ar darbaspēka un veikalu uzturēšanas izmaksām, lielveikali neplāno samazināt tirdzniecības uzcenojumu. Lielveikalu pārstāvji gan norāda, ka atsevišķus produktus tie tirgo pilnīgi bez tirdzniecības uzcenojuma, tajā pašā laikā dažu produktu tirdzniecības piecenojums pārsniedz vidējo rādītāju. "Pēdējā gada laikā mazumtirgotājiem, lai nezaudētu klientus, daudz nopietnāk jāizvērtē, cik lielu uzcenojumu piemērot precēm, jo jāveic regulārie ikmēneša maksājumi par telpām, elektrību, jāmaksā algas. Cenas pārtikas produktiem pēdējos mēnešos patiešām ir ievērojami samazinājušās, kas skaidrojams gan ar ražotāju cenu kritumu, gan ar mazumtirgotāju uzcenojumu samazināšanu. Maxima Latvija veikalos nopērkami produkti, kuriem uzcenojums ir 0%, bet ir tādi, kam tas ir vidēji 15–20%. Piemēram, piena produktu grupā vidējais uzcenojums ir no 5 līdz 27%, vidēji – 13%," Neatkarīgajai atzina Maxima Latvija Zīmola un komunikācijas departamenta direktore Viktorija Orlova. Savukārt pirms gada Maxima Latvija vadītājs Jānis Stakens, tiekoties ar toreizējo premjeru Ivaru Godmani, skaidroja, ka uzņēmums savu tirdzniecības uzcenojumu neesot paaugstinājis kopš 2004. gada un tie Maxima tīklam esot vidēji 21 procents.
ELVI veikalos šobrīd vidējais tirdzniecības uzcenojums ir 23 līdz 25 procenti, Neatkarīgajai atzina SIA ELVI grupa Sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne. "Mēs, protams, sekojam līdzi tirgus situācijai un regulāri mainām preču uzcenojumus, turklāt ELVI tīklam kā franšīzes ņēmēju apvienībai ir tāda priekšrocība, ka katrs franšīzes partneris var sekot līdzi situācijai savā reģionā un, vadoties pēc tās, regulēt uzcenojumu. Līdz ar to visos ELVI veikalos cenas nebūs vienādas, izņēmums ir tikai akcijas preces, jo tām cenas tiek noteiktas vienādas visos tīkla veikalos. Tomēr jāatceras arī tas, ka vienu piekto daļu no plaukta cenas veido pievienotās vērtības nodoklis," teica V. Grigāne.
Pagājušā gada janvārī ELVI grupas ģenerāldirektors Ģirts Kurmis stāstīja, ka ELVI veikalos uzcenojums piena produktiem ir aptuveni 21 procents un tas nav mainījies kopš 2005. gada sākuma. Viņš gan atzina, ka Rīgas centra ELVI veikalos uzcenojums ir aptuveni 25 procenti, savukārt tirdzniecības vietās ārpus Rīgas – aptuveni 18 procentu.
Savukārt Rimi Latvia tirdzniecības uzcenojumus sava tīkla veikalos neatklāj. Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību menedžere Zane Eniņa minēja, ka šobrīd Rimi veikalos dzimšanas dienas kampaņas ietvaros daudzi produkti pieejami pat ar 50% atlaidi vai, pērkot vienu, otrs ir par brīvu. Savukārt Supernetto veikali, reaģējot uz tirgus situāciju, pieņēma lēmumu uz sava rēķina būtiski samazināt cenu aptuveni 300 precēm.
Cenas krīt par lēnu
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe ir sašutusi, ka starpnieki un tirgotāji joprojām uztur diezgan augstu cenu līmeni, lai gan vietējie ražotāji cenas saviem produktiem ir samazinājuši ievērojami. Pēc LTVC datiem, sīpolu, burkānu, galda biešu un balto galviņkāpostu ražotāju cenas šā gada deviņos mēnešos ir sasniegušas zemāko līmeni pēdējo četru gadu laikā.
"Latvijas pārtikas ražotāji kā allaž ir parādījuši spēju ātri reaģēt uz ārējo ekonomisko apstākļu pārmaiņām. Viņi prot saglabāt ražojumu kvalitāti, dot darbavietas, bet nedzenas pēc tūlītējas milzu peļņas. Savukārt starpnieki un tirgotāji, šķiet, nav pamanījuši pircēju maksātspējas krišanos. Turot nesamērīgi augstas cenas, patiesībā viņu ienākumi ir apdraudēti, jo cilvēki ies ar līkumu tādiem produktiem. Tādējādi viņi diskreditē Latvijas ražotāju atbalsta ideju – izvēlēties vietējo preci," teica I. Gulbe.
Sīpolu ražotāju cenas šā gada deviņos mēnešos ir par 52% zemākas, tomātu un gurķu par 32%, balto galviņkāpostu par 31%, burkānu par 3% zemākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt kartupeļu ražotāju cenas ir par 41% augstākas un lapu salātu par 13% augstākas nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos. Tajā pašā laikā cenas Rīgas tirgos sīpoliem, burkāniem, kāpostiem, galda bietēm, gurķiem un kartupeļiem 2009. gada deviņos mēnešos bija tikai par 2–11% zemākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos, bet tomātiem tā bija par 5% augstāka, secinājis LTVC.
Arī Agrofirma Tērvete ir samazinājusi Senču alus cenu par vairāk nekā 20%, cerot, ka arī lielveikali reaģēs līdzīgi, samazinot savu tirdzniecības uzcenojumu. "Izskatās, ka mūsu cerības uz abpusēju sadarbību ar lielveikaliem krīzes laikā ir bijušas veltas. Senču alus, protams, veikalā ir palicis lētāks, taču tas ir noticis tikai uz ražotāja rēķina. Tirgotājs uzcenojumu nav samazinājis, atsevišķos gadījumos pat palielinājis. Izskatās, ka vēlme nopelnīt ir bijusi svarīgāka par visu," ar rūgtumu Neatkarīgajai sacīja akciju sabiedrības Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba.
Piena karš
Z. Eniņas teiktajam, ka Latvijā konkurence mazumtirdzniecībā ir ļoti spēcīga un katrs tirgotājs cenšas visiem spēkiem piesaistīt pircējus savam veikalam, ir pamats. Šobrīd Supernetto veikalos piens ar Alpenrose zīmolu polipakā maksā 16 santīmu. Ar to ir nemierā gan konkurenti, gan arī Latvijas piena pārstrādātāji. V. Orlova uzsvēra, ka Maxima veikalos vislētākais ir Latvijas piens, nevis no kaimiņvalstīm ievestais. Maxima vislētākais ir 2% Tukuma piens polipakā. Tas maksā 18 santīmu litrā. No kaimiņvalsts – Lietuvas – ievestais – 29 santīmus.
Iepērkas mazāk
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, pēc darba (tirdzniecības) dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 30,9%. Joprojām lielāks apjoma samazinājums bijis nepārtikas precēm – par 34,6%.
***
VIEDOKĻI
Pēteris Strautiņš, DnB NORD bankas ekonomikas eksperts:
– Nav šaubu, ka ātrāk vai lēnāk, bet pārtikas apgrozījums turpina kristies, norādot, ka cilvēki arvien vairāk taupa uz pašu nepieciešamāko. Tas ir spēcīgs signāls politiķiem kaut ko darīt, lai padarītu nodokļu sistēmu progresīvāku, tādējādi samazinot nodokļu nastu cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Tomēr Ziemassvētku dāvanas cilvēki pirks, taču, tā kā iepriekšējos gados arī bija Ziemassvētki, tad sezonāli izlīdzinātajos datos arī decembrī nekas spožs nav gaidāms.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
– Noteikti nav mazinājusies daudzu preču tiešās tirdzniecības popularitāte, savukārt augstie nodokļi akcīzes precēm ir paplašinājuši kontrabandas preču piedāvājumu un pieprasījumu pēc tām. Tāpat pieaugošā tieksme apiet nodokļus un uzskaiti rada situāciju, ka daļa nozares apgrozījuma pazūd pelēkās ekonomikas caurumā. Arī nākamajos mēnešos situācija mazumtirdzniecībā saglabāsies smaga, jo būtiski uzlabojumi ekonomikā nebūs. Liela loma turpmāk būs politiskajai stabilitātei valstī un valsts finanšu stāvoklim.