Latvijā ir tik daudz neizmantotas biomasas, ka ar to varētu nosegt visu enerģijas deficītu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).
"Ar Latvijā iegūstamo biomasu varētu nosegt visu enerģijas deficītu un kauns, ka biomasu izvedam uz Skandināvijas valstīm, bet paši turpinām palielināt fosilo kurināmā patēriņu," sacīja Emsis.
Jautāts, kāpēc skandināvi neizmanto savu biomasu un to importē, viņš norādīja, ka skandināvi raugās nākotnē, saprotot, ka fosilā kurināmā ēra "iet uz beigām".
"Tādēļ skandināvi nelieto savu biomasu - pietur to un pērk mūsējo. Vienlaikus skandināvi apzinās, ka nākotnē bez biomasas enerģētikas nevarēs iztikt, un tāpēc ļoti strauji attīsta savas tehnoloģijas, kuras diemžēl Latvijā novērtē pārāk gausi.
Piemēram, nupat konstatēts, ka iepriekš plānotie saules paneļi elektroenerģijas ražošanai Nacionālās bibliotēka ēkā nebūšot izdevīgi. Jā, piekrītu, pie šodienas cenām tas nav izdevīgi. Tomēr - līdz šim izbūvētie siltuma kolektori Latvijā strādā lieliski. Protams, izmaksas nav no mazajām un ziemas mēnešos no šī prieka jāatsakās, jākurina ar malku. Toties pārējos gada mēnešos var dzīvot kā niere pa taukiem - nav daudz izmaksu un ir brīnišķīgas ērtības" atzina Emsis.
Savukārt attiecībā uz vēja parku kā enerģētikas avota attīstību viņš bija skeptisks.
"Par vēja parkiem man kā "zaļajam" būtu jāsaka - laba ideja. Problēma ir tā, ka Latvijā neražo galveno - vēja turbīnas vai citu aprīkojumu. Cik naudas no projekta paliek Latvijā? Tikai zemes nomas maksa, saražotās enerģijas apjoms, ko nododam tīklos, kā arī neliels apkalpojošais personāls. Tātad - turbīnu iegādes nauda "aiziet" uz ražotāju valsti, investīcijā pašiem naudas nepietiek, tādēļ projektu attīstītāji ir ārzemnieki. Valstij nav konsekventas politikas vēja enerģijas jomā. Iepirkuma procedūra nav konsekventa un ir pārlieku fragmentāri lobēta. Iznākumā būtībā atbalstām Rietumu industriju - kompānijas, kas ražo un uzstāda vēja propellerus," rezumēja ekspolitiķis.