Juridiskām personām sodu par patērētāju kreditēšanu bez licences plānots palielināt no 3000 latu līdz 10 000 latu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko plānots skatīt nākamnedēļ valdības komitejas sēdē.
Kā liecina informācija valdības dokumentu vietnē "eportfelis", patlaban Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka pienākumu nebanku kreditoriem saņemt licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. 48 pakalpojumu sniedzēji šo atļauju ir saņēmuši. No licences saņēmušajām kapitālsabiedrībām 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu.
Tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot preču pirkšanas, atpakaļpirkuma, glabājuma, remonta un tamlīdzīgus līgumus, kuros ir saskatāmas slēptas kreditēšanas pazīmes, piemēram, drošības naudas izmaksa patērētājam, nododot lietu glabāšanā, remontā vai cita pakalpojuma veikšanai komersantam, tiesības vai pienākums izpirkt komersantam pārdoto preci pēc noteikta laika posma, samaksājot papildus maksu par pakalpojumu, u.tml.
EM uzskata, ka lielākā daļa komersantu, kuru darbībā saskatāmas lombardu darbības pazīmes, ir uzskatāmi par slēptās kreditēšanas veicējiem, un šo pārkāpumu konstatēšanai un novēršanai ir nepieciešama pastiprināta tirgus uzraudzība.
Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par komercdarbību bez licences paredz naudas sodu juridiskām personām līdz 3000 latu, tomēr EM to uzskata par pārāk zemu un tiesību normu ievērošanu neveicinošu. Par to liecina uzraudzības iestāžu pirmo veikto pārbaužu rezultāti, piemēram, Rīgas pašvaldības policijas izdarītie secinājumi, ka no 159 adresēs atrodamajām patērētāju kreditēšanas vietām tikai 67 pieder licences saņēmušajiem komersantiem.
EM rosina paaugstināt maksimālā soda apmēru juridiskām personām par komercdarbību bez reģistrēšanas vai bez licences, izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšanu, pārkāpjot licencē, izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus līdz 10 000 latu.
Minētās izmaiņas paredzētas, lai stiprinātu atbildību par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu patērētājam bez licences, kā arī patērētāju kreditēšanas turpināšanu pēc licences apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās, lai uzliktā soda apmēru par pārkāpumu būtu iespējams pielīdzināt šādas darbības nodarītajam kaitējumam.
Jau ziņots, ka nebanku kreditēšanas iestādes nodevās par darbības licences saņemšanu budžetā iemaksājuši 2,5 miljonus latu, liecina informācija valdības dokumentu vietnē "eportfelis".
No 2011.gada 1.novembra spēkā stājās nosacījums, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju jeb licenci, ko nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums.
Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija liecina, ka, sākot ar 2011.gada 22.augustu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) kopumā tika saņemti 49 iesniegumi par licences saņemšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, no tiem 47 iesniegumi 2011.gadā un divi iesniegumi 2012.gadā. Līdz šim brīdim ir izsniegtas 48 licences.
Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju valsts nodevu 50 000 latu apmērā par licences saņemšanu kopumā ir iemaksājušas visas kapitālsabiedrības. Līdz ar to valsts budžetā 2011.gadā ir iemaksāta valsts nodeva 2,35 miljonu latu un 2012.gadā 150 000 latu apmērā.
No 48 licences saņēmušajiem komersantiem 16 ir norādījuši kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu kā patērētājam sniedzamā kreditēšanas pakalpojuma veidu. Daļa no licences saņēmušajiem komersantiem, kas kā nodarbošanās veidu norādījuši patērētāju kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu, ir veidojušies kā vairāku uzņēmumu, kas iepriekš darbojušies kā lombardi, apvienības.
Jau ziņots, ka 2011.gada pirmajā pusē stājās spēkā virkne specifisku darbības nosacījumu nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas tika izstrādāti nolūkā sekmēt vienlīdzīgu konkurenci tirgū un augstāku patērētāju tiesību aizsardzību. Savukārt no 2011.gada 1.novembra spēkā stājās nosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci), kas apliecina komersanta sniegto pakalpojumu kvalitāti.