Patlaban Latvijā trūkst efektīva mehānisma, ar kura palīdzību ierobežot izdevumus ekonomiskās izaugsmes laikā, tāpēc Eiropas Komisija (EK) mudina Latviju nekavēties ar Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu.
EK šodien publicētajā ziņojumā teikts, ka pēc likuma stāšanās spēkā Latvijā tiks būtiski stiprināta valsts fiskālā politika.
Kā norādīts ziņojumā, patlaban Latvijā valdības līmenī trūkst likuma, kas savlaicīgi koriģētu pārmērīgu budžeta deficītu.
Kā ziņots, EK iesaka Latvijai veikt vairākas strukturālās reformas septiņās jomās - budžeta veidošanā, nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, tiesu sistēmā, izglītībā un zinātnē.
Attiecībā uz budžeta veidošanu EK rekomendē Latvijai īstenot budžeta plānus, lai savlaicīgi koriģētu pārmērīgu budžeta deficītu un sasniegtu pietiekamu progresu attiecībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, ievērojot izdevumu normu.
Fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas patlaban tiek skatīts Saeimā, paredz fiskālās politikas nodrošināšanu ilgtermiņā, ierobežojot valsts parāda pieaugumu.
Ar jauno tiesisko regulējumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku.
Līdz šim Latvijā īstenota procikliska fiskālā politika, un pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze un tās ietekmes analīze liecina, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu lejupslīdes brīdī. Tādēļ turpmākā fiskālā politika būtu jābalsta uz pretcikliskuma principu, norāda jaunā likumprojekta autori Finanšu ministrijā.
Fiskālās disciplīnas likumprojektā noteikti svarīgākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada.
Likumprojektā noteikti konkrēti kritēriji valsts budžeta veidošanai un deficīta mērķa nodrošināšanai. Tāpat noteikts, ka vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms gada beigās nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.
Izstrādātais tiesību akta projekts attieksies uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, kā arī nosaka fiskālās politikas principus, kas jāievēro arī citām vispārējās valdības sektorā atbilstoši Eiropas Savienībā (ES) piemērotajai metodoloģijai iekļaujamām institūcijām.