Āboltiņa uzsver Baltijas sadarbības nepieciešamību sarunās par ES finansējumu

Aktīva Baltijas valstu parlamentu sadarbība Eiropas Savienības (ES) līmenī palielina iespējas sekmīgi aizstāvēt nacionālās intereses būtiskos ES dienaskārtības jautājumos, tostarp nozīmīgajās sarunās par kohēzijas finansējuma un lauksaimniecības tiešmaksājumu apjomu nākamajā ES daudzgadu budžetā, šodien tiekoties ar Lietuvas ārlietu ministru Audroņu Ažubali uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Saeimas Preses dienestā, puses bijušas vienisprātis par nepieciešamību uzturēt regulāras konsultācijas starp Latviju un Lietuvu par aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem visos politikas līmeņos, tostarp parlamentārajā.

Sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam abu valstu prioritāte esot kohēzijas finansējuma saglabāšana vismaz līdzšinējā apmērā, kā arī lauksaimniecības tiešmaksājumu būtiska palielināšana.

"Krīzes laikā tieši kohēzijas finansējums bija lielākās mūsu valstij pieejamās investīcijas, kas līdz ar atbildīgu finanšu politiku palīdzēja pārvarēt ekonomisko lejupslīdi. Kohēzijas finansējuma loma mūsu ekonomikā ir ļoti nozīmīga, tādēļ arī jaunajā daudzgadu budžetā tā apjomu nedrīkst samazināt. Savukārt lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšana nepieciešama, lai novērstu nevienlīdzīgās konkurences apstākļus, kādos ilgstoši spiesti strādāt Latvijas lauksaimnieki," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Tāpat Āboltiņa sarunas gaitā apliecinājusi Latvijas gatavību sadarboties ar Lietuvu, gatavojoties prezidentūrai ES Padomē, kuru mūsu valsts vadīs 2015.gada pirmajā pusē. Latvija esot ieinteresēta pārņemt Lietuvas pieredzi, kas gūta, gatavojoties prezidentūrai 2013.gada otrajā pusē.

Pārrunājot parlamentāro sadarbību, Āboltiņa akcentēja līdzšinējo sekmīgo sadarbību parlamentu priekšsēdētāju un komisiju, kā arī reģionālajā līmenī - Baltijas Asamblejā un tā dēvētajā NB8 formātā, kur tiekas trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentārieši.

Tikšanās laikā pārrunāti arī līdz šim neatrisinātie Latvijas-Lietuvas robežlīguma, kā arī dzelzceļa līnijas Mažeiķi-Latvijas robeža jautājumi. Āboltiņa norādīja, ka Latvija no Lietuvas puses sagaida progresu dzelzceļa līnijas atjaunošanā.

Kā ziņots, šodien oficiālā vizītē Latvijā ieradies Lietuvas ārlietu ministrs Ažubalis. Ažubalis ir Lietuvas ārlietu ministrs kopš 2010.gada 11.februāra. Uzaicinājumu apmeklēt Latviju viņam izteica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) savas darba vizītes laikā Lietuvā pērn 4.novembrī.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais