Rimšēvičs brīdina neatgriezties pirmskrīzes eiforijā
Vērtējot līdzšinējos Latvijas ekonomikas panākumus, tomēr jābūt ļoti piesardzīgiem, lai neatgrieztos pirmskrīzes eiforijā un neliktos, ka situācija ir laba un tā nekad nebeigsies, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš sacīja, ka jāturpina samazināt valsts budžeta deficītu un tas ātrāk jāsamazina līdz nullei.
Rimšēvičs piebilda, ka reitingu aģentūras pamanījušas Latvijas izaugsmi, jo Latvija ir vienīgā valsts, kam aizvadītajā laikā pacelts kredītreitings.
Vērtējot Latvijas izaugsmes rādītājus, Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka situācijas attīstība Latvijas eksporta tirgos izrādījusies veiksmīgāka par iepriekš prognozēto. Nozīmīga loma tajā bijusi Eiropas Centrālās bankas veiktajiem ārkārtas likviditātes pasākumiem, aizdodot bankām uz trim gadiem triljonu eiro par vienu procentu, ko neviens no analītiķiem nevarēja prognozēt. Tas ļāva eirozonai izvairīties no dziļākas recesijas un finanšu krīzes un sniedza zināmu atelpas brīdi Eiropas tautsaimniecībai, kā arī mazināja spriedzi eirozonas banku sistēmā un finanšu tirgos pērn gada beigās un šā gada sākumā.
"Rezultātā gan ražotāju, gan patērētāju konfidence Eiropas valstīs stabilizējās un līdz ar to arī pieprasījums pēc Latvijas produkcijas eksporta tirgos bija lielāks par iepriekš gaidīto," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības lielākajā ekonomikā Vācijā, arī citās valstīs, ieskaitot mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, importa izaugsme jūtami pārsniedza pat viņu pašu prognozēto.
Latvijas eksporta izaugsme, lai gan palēninājusies, tomēr bijusi strauja. Šā gada pirmajā ceturksnī preču eksporta gada pieauguma temps sasniedza 13%. Tas deva pozitīvu impulsu arī iekšējā pieprasījuma attīstībā, kas redzams visai pozitīvā ražotāju un patērētāju noskaņojumā Latvijā, kuru vēl vairāk sekmēja pērnā gada ažiotāža ap banku sistēmas drošību, kad cilvēki izņēma savu naudu, pieauga skaidrās naudas daudzums apgrozībā, un daļa acīmredzot tika novirzīta tēriņiem.
Tādējādi gan ECB veiktie pasākumi, gan pozitīvāks noskaņojums ražotājos un patērētājos kopumā ir palīdzējis, taču neziņa un neskaidrība par tālāko tautsaimniecības attīstību gan eirozonā, gan Latvijā joprojām ir pietiekami augsta, atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.
Kā norādīja Rimšēvičs, tas skaidri liecina, ka ekonomikas pieauguma tempi nākamajos ceturkšņos turpinās samazināties, "jo sagaidāmais ekonomikas palēninājums nav izgaisis, bet pārcēlies, iespējams, par vienu vai diviem ceturkšņiem uz priekšu".
"Skaidri redzam, ka Itālijas, Spānijas un Portugāles izaugsme atrodas negatīvā teritorijā - tajās ir recesija," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Tādēļ arī Latvijas ekonomikas attīstības temps turpmāk palēnināsies, kas jau iezīmējies gan eksporta, gan rūpniecības rādītājos.
Rimšēvičs atzīmēja, ka, neskatoties uz labāku gada sākuma sniegumu, nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, jo īpaši Eiropas valstīs, saglabājas augsti. To realizēšanās vai nerealizēšanās var atstāt nozīmīgu iespaidu arī uz Latvijas tautsaimniecību.