Ja valdība kā prioritāti nodokļu mazināšanā nominē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu, tad jāizvēlas variants ar ilgtermiņa ietekmi un minimizētām izmaksām tautsaimniecībai jauno nodokļu likmju ieviešanā, kāda būtu PVN samazināšana pārtikai, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Asociācijas uzskata, ka, samazinot PVN pamatlikmi no 22% līdz 21%, ieguvēji būs tikai iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem. Savukārt, mazinot PVN likmi pārtikai līdz 12%, iegūtu mazturīgie, kuri patlaban nespēj pilnībā apmierināt nepieciešamību iegādāties veselīgu un pilnvērtīgu uzturu, jo ieņēmumi ir zem iztikas minimuma.
Pēc asociācijas aprēķiniem, nodokļu likmju maiņu izmaksas tikai tirdzniecības sektorā būtu 8,73 miljoni latu vispārīgā PVN samazināšanai, savukārt pārtikas PVN samazināšana izmaksātu tikai 600 000 latu.
Tāpat arī samazinātā PVN likme nodrošinātu būtiskāku konkurences apstākļu uzlabojumu pārtikas produktu grupā, kā arī sekmētu veselīga uztura lietošanu, ja samazinātu PVN veselīgai pārtikai, piemēram, piens, dārzeņi, augļi, zivis.
Turklāt šādu cenu samazinājumi patērētāji tik tiešām redzētu, nekā tas esot vispārīgās PVN likmes samazināšanā par vienu procentpunktu.
Kā ziņots, Finanšu ministrija rosinājusi no šā gada 1.jūlija PVN samazināt no 22% līdz 21%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada 1.janvāra - no 25% līdz 24%. Eksperti uzskata, ka iecere samazināt PVN saistīta ar vēlmi palielināt iespēju izpildīt Māstrihtas kritērijus attiecībā uz inflāciju, lai Latvija varētu iestāties eirozonā 2014.gadā.