EK brīdina, ka Latvijai var nākties pašai finansēt vērienīgo pasažieru vilcienu iegādi

© Publicitātes foto

Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi Latviju, ka, turpinot īstenot AS "Pasažieru vilciens" (PV) un Spānijas uzņēmuma "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF) parakstīto jauno pasažieru vilcienu piegādes līgumu, tai var pašai nākties maksāt 100 miljonus latu, kuri iepirkumā paredzēti kā Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējums, teikts EK nosūtītajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM).

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai LETA apstiprināja, ka FM šādu vēstuli no EK saņēmusi šīs nedēļas sākumā. Tajā EK informējusi FM par iespējamām sekām, kuras var rasties, ja patlaban noslēgtais līgums tiks īstenots.

Vēstulē uzsvērts, ka, turpinot īstenot parakstīto līgumu, valsts iestādes ne tikai pārkāps ES publisko iepirkumu noteikumus, bet arī var tikt izskatīta iespēja piemērot finanšu korekciju 100% apmērā, proti, Latvijas pusei pašai nāktos segt 100 miljonus latu, kuri paredzēti kā līdzfinansējums no Kohēzijas fonda.

EK aicina Latvijas institūcijas rast situācijai alternatīvas un pieņemt nepieciešamos lēmumus.

Jarockis norādīja, ka FM vērsusies pie satiksmes ministra Aivja Roņa, atkārtoti norādot, ka, lai netiktu zaudēts ES līdzfinansējums iepirkumam, nepieciešams nekavējoties sagatavot situācijai alternatīvus risinājumus. FM speciālisti ir gatavi sadarboties ar Satiksmes ministriju (SM) alternatīvu risinājumu meklēšanā.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja SM, FM ir pārsūtījusi arī SM EK vēstuli. Vienlaikus SM uzsver: "Uzskatām, ka PV kā līgumslēdzējai pusei, FM kā ES fondu vadošajai iestādei un SM kā atbildīgajai nozares ministrijai un ES fondu atbildīgajai iestādei ir jāveic visas iespējamās darbības, lai noskaidrotu visus apstākļus, kas var ietekmēt tālākos lēmumus."

Tiek atgādināts, ka satiksmes ministrs uzdeva SM un PV pārstāvjiem, pieaicinot FM pārstāvjus, tuvākajā laikā doties uz Briseli un tikties EK amatpersonām, lai pārrunātu esošo situāciju un tās iespējamos risinājumus attiecībā uz ritošā sastāva modernizācijas iepirkumu.

LETA jau ziņoja, ka arī premjers Valdis Dombrovskis (V) nedēļas sākumā telekompānijai LNT atzīmēja, ka nekvalitatīva jauno pasažieru vilcienu piegādes līguma dēļ Latvija var zaudēt visu Eiropas finansējumu un visas izmaksas var nākties segt pašiem. Pieļaujot kļūdas līguma slēgšanā, Latvijai "draud finanšu korekcija no Eiropas puses līdz pat 100% apmērā", izteicās politiķis. Kā uzsvēra Ministru prezidents, šis arī ir galvenais iemesls piesardzībai no FM, tāpēc Satiksmes ministrijai (SM) uzdots noskaidrot visus darījuma aspektus.

FM, izvērtējot noslēgtā līguma atbilstību iepirkuma nolikumā pievienotajam līguma projektam, secinājusi, ka PV vērienīgajā jauno vilcienu iepirkumā ne tikai nav ievērojusi ministriju un citu iestāžu iepriekš oficiāli izteiktos iebildumus, lai nepieļautu būtisku izmaiņu veikšanu līgumā, bet arī nav ņēmusi vērā valdības iepriekš paustos norādījumus.

PV vadība gan noraida bažas par iespējamu līgumu punktu neatbilstību sākotnējam variantam un uzsver, ka, izsludinot konkursu, bija sajaukti kopā divi līgumi - iepirkuma un uzturēšanas.

PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds atturējās nosaukt summu, kāda PV būtu jāmaksā līguma laušanas gadījumā, taču uzsvēra, ka šādi tiktu zaudēta ES nauda un prestižs, kā arī valsts budžetā neienāktu nodokļi 170 miljonu latu apmērā.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis uzdevis ministrijas un PV pārstāvjiem tikties ar EK pārstāvjiem, lai pārrunātu FM paustās bažas un publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamām jauno vilcienu līgumā attiecināmo izmaksu korekcijām.

Kā ziņots, jauno vilcienu iepirkuma kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljoni latu, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums būs 100 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredz šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība ir 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu).

Ekonomika

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Svarīgākais