Pavļuts: Darbaspēka nodokļu samazinājumam ir jābūt lielākam

Šodienas valdības lēmums par darbaspēka nodokļu samazināšanu no 2013.gada, paredzot pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un iestrādājot to likumā,ir būtisks solis Latvijas uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai,norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Taču nākamā gada budžeta izstrādes gaitā jāaizstāv pozīcija, ka pie pirmās iespējas, izvērtējot fiskālās iespējas un riskus, darbaspēka nodokļu samazinājumam ir jābūt lielākam.

Pēc viņa sacītā, pašreizējais plāns un nodokļu likumu grozījumi paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nākamgad samazināt no 25% līdz 24%, turpretī Lietuvā IIN patlaban ir 15%, bet Igaunijā - 21%.

"Zemāki darbaspēka nodokļi ir svarīgi ne tikai Latvijas konkurētspējai, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, bet arī ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, jaunu un labāk apmaksātu darbavietu radīšanai, investīcijām attīstībā un produktivitātē. Lielāks IIN likmes samazinājums būtu spēcīgāks signāls ēnu ekonomikā strādājošiem uzņēmumiem. Tieši šiem apsvērumiem jākalpo par galvenajiem vadmotīviem, turpmāk domājot par nodokļu politikas izmaiņām," akcentēja ministrs.

Pēc viņa domām, šodienas valdības lēmums par darbaspēka nodokļu samazināšanu no 2013.gada, paredzot pakāpenisku IIN samazināšanu un iestrādājot to likumā, ir būtisks solis Latvijas uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka, turpinot palielināties ekonomiskajai aktivitātei un valsts budžeta ieņēmumiem, pie pirmās iespējas, rūpīgi izvērtējot fiskālos efektus un riskus, būtu jāizmanto iespējas veikt straujāku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu. Tāpat ir būtiski radīt skaidri paredzamus spēles noteikumus visām iesaistītajām pusēm, piemēram, attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem.

To, ka darbaspēka nodokļu samazināšana ir uzņēmumiem ļoti svarīgs solis, apliecina arī Ekonomikas ministrijas iepriekš veiktā gandrīz 50 uzņēmumu aptauja. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka jāvirzās uz straujāku IIN samazinājumu (vismaz par diviem procentpunktiem no 2013.gada), bet pakāpeniskāk jāpalielina neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem.

83% uzņēmēju norādīja, ka darbaspēka nodokļu samazinājums ļaus palielināt neto darba algas darbiniekiem, 21% - palielinās darba atdevi, ražīgumu, 46% - palielinās darbinieku motivāciju palikt Latvijā. Vienlaikus šāds solis no valdības puses ļautu uzņēmējiem radīt jaunas darbavietas (35%), palielināt investīciju apjomu (23%), palielināt peļņu (23%), kā arī ļaus labāk konkurēt ar pārējām Baltijas valstīm (48%). Tikai 10% aptaujāto atzina, ka darbaspēka nodokļu samazinājums viņu darbību neietekmēs.

Uzņēmumu aptauju par darbaspēka nodokļu samazināšanas scenārijiem Ekonomikas ministrija veica no šā gada 14.marta līdz 1.aprīlim. Aptaujā piedalījās 48 uzņēmumi no dažādām tautsaimniecības nozarēm. 62% aptaujāto uzņēmumu nodarbina vairāk nekā 51 darbinieku un 63% uzņēmumu vidējā bruto darba samaksa ir virs 500 latiem mēnesī. 73% aptaujāto uzņēmumu galvenais produkcijas noieta tirgus ir Latvija, bet 27% - ārvalstis.

Jau ziņots, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 25% uz 24% - tiks samazināta no nākamā gada 1.janvāra, paredz šodien valdībā atbalstītie likumu grozījumi.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais