Šodien valdība apstiprināja Ekonomikas ministrija izstrādāto jauno likumprojektu "Ēku energoefektivitātes likums", kas pēc tā pieņemšanas Saeimā aizstās patlaban spēkā esošo 2008.gada 13.marta tāda paša nosaukuma likumu, pamatā saglabājot esošo regulējumu un papildinot ar pārstrādātās direktīvas par ēku energoefektivitāte ieviestajiem jauninājumiem.
2010. gada 19. maija Direktīva par ēku energoefektivitāte ir viens no instrumentiem, kas pieņemts, lai īstenotu Eiropas Savienības energoefektivitātes mērķus. Enerģijas patēriņš ēkās sastāda 40% no kopējās enerģijas bilances un rada slogu gan patērētājiem, gan valsts ekonomikai kopumā, jo liela daļa – divas trešdaļas - energoresursu tiek importēti. Vienlaikus ēku sektorā iespējams sasniegt lielu enerģijas ietaupījumu, piemēram, pagājušajā gadsimtā pēc tipveida projektiem būvētajās daudzdzīvokļu ēkās, tās renovējot, iespējams ietaupīt no 30 līdz 70% energoresursu.
Lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu, likumprojektā noteikts regulējums ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām; noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana; definētas prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei; noteiktas prasības neatkarīgajiem ekspertiem (tostarp energoauditoriem) un to uzraudzībai, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.
Viens no Ēku energoefektivitātes likuma svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt ēku energosertificēšanu, kas būtu veicama šādos gadījumos:
- projektējamai ēkai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu,
- ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu,
- ekspluatējamai valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus (no 2015. gada 9. jūlija - 250 kvadrātmetrus).
Attiecībā uz jaunu ēku projektēšanu paredzēts nosacījums projektēšanas gaitā izvērtēt iespēju ēkas energoapgādei izmantot centralizētas vai decentralizētas sistēmas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, koģenerāciju vai siltumsūkņus.
Likuma prasības, tāpat kā uz ēkām, attiecināmas arī uz ēku daļām (arī dzīvokļiem), kurām ir individuāla energonesēja (piemēram, gāzes) vai siltumenerģijas (ar siltuma skaitītāju) uzskaite. Attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, kurās dzīvokļiem ir kopīga siltumapgādes sistēma, likumprojekts paredz, ka šādām ēkām jābūt izdotam ēkas energoefektivitātes sertifikātam līdz 2015. gada 31. decembrim.
Jauns nosacījums paredzēts ēkas īpašniekam - sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu būs jānorāda ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes rādītāji, ja likumā noteiktajos gadījumos ēkai ir jāveic energosertifikācija.
Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013. gada janvārī.