Nodokļu politikas apakškomisija atbalsta darbaspēka nodokļu samazināšanu

Samazināt darbaspēka nodokļus un pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN), palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem - šādu nodokļu samazināšanas virzienu atbalstīja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisija ceturtdien, 10.maijā, tiekoties ar sociālajiem partneriem un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

"Nodokļu politikas apakškomisija aicina Ministru prezidentu atbalstīt darbaspēka nodokļu samazināšanu par pieciem procentiem trīs gadu laikā, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no šī gada 1.jūlija par vienu procentu. Tāpat nepieciešams būtiski paaugstināt atvieglojumus par apgādājamajiem. Ja pēc darbaspēka nodokļa samazināšanas radīsies negatīvs fiskālais efekts pašvaldībām, būs jāmeklē iespējas to kompensēt," norādīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš arī uzsvēra, ka galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi, un tas ir saistīts ar darbaspēka nodokļu likmes mazināšanu.

Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka samazinātā PVN likme būtu jāpiemēro daļai pārtikas produktu un jāpalielina atvieglojumus par apgādājamajiem - par pirmo bērnu 100 latu, par otro -120, bet trešo un katru nākamo bērnu 150 latu atvieglojums.

Kā galvenos risinājumus nodokļu samazināšanai Finanšu ministrijas pārstāvji piedāvāja no šī gada 1.jūlija samazināt PVN likmi līdz 21 procentam, no 2013.gada 1.janvāra samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi līdz 24 procentiem, bet līdz 2015.gadam turpināt to samazināt līdz 20 procentiem, no 2013.gada 1.jūlija paaugstināt neapliekamo minimumu, kā arī no 2014.gada palielināt atvieglojumus par apgādājamajiem.

Atbalstu PVN un darbaspēka nodokļu samazināšanai pauda Komercbanku asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvji.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka atbalsta darbaspēka nodokļa samazinājumu ar nosacījumu, ka tiek proporcionāli samazināts ne tikai iedzīvotāju ienākumu nodoklis, bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns atzīmēja, ka prioritātei ir jābūt neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamajiem paaugstināšanai, kā arī darbaspēka nodokļu likmes samazināšanai.

No Latvijas Darba devēju konfederācijas puses izskanēja piedāvājums samazināt PVN par sešiem procentiem no nākamā gada, atvieglojumus par apgādājamajiem trīs gadu laikā paaugstināt līdz 165 latiem mēnesī par katru apgādājamo un no 2015.gada pakāpeniski uzsākt neapliekamā minimuma paaugstināšanu.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.