Vācu uzņēmēji trijās Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – savas uzņēmējdarbības attīstību arī 2012. gadā vērtē pozitīvi. 2011. gada uzņēmējdarbības rezultāti atbilst optimistiskajām cerībām un arī 2012. gadā izredzes ir labas. 90% respondentu ir apmierināti ar sava uzņēmuma ekonomisko situāciju. Kā izriet no aptaujas, vēl ir nepieciešami uzlabojumi tādās jomās kā kvalificētu speciālistu esamība un vispārējie ekonomiskie nosacījumi.
Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) šāgada konjunktūras aptaujas galvenais secinājums. Aptaujā piedalījās 118 uzņēmumi.
Vācu uzņēmumi Baltijas valstīs turpina izjust nepārprotamu augšupejas tendenci. Arī 2012. gadā vairums aptaujāto uzņēmēju ekonomisko situāciju šī gada sākumā novērtē kā labu vai vismaz apmierinošu. Pēc tam, kad 2011. gadā tika konstatēti ļoti augsti izaugsmes rādītāji, viena ceturtdaļa respondentu sagaida turpmāku ekonomiskās situācijas uzlabošanos arī 2012. gadā. Ekonomikas pieaugums 2011. gadā Latvijā bija 5,3%, Lietuvā – 5,8% un Igaunijā kā eiro ieviešanas gadā pat 7,5%. Līdz ar to triju Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta izaugsme bija ievērojami straujāka kā kopumā Eiropas Savienībā.
„Tas ir ļoti labs sasniegums, ka šogad 90% aptaujāto vācu uzņēmēju Baltijas valstīs novērtē sava uzņēmuma ekonomisko situāciju kā labu vai apmierinošu“ – tā, iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, uzsver Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) prezidents Tomass Šēlkopfs (Thomas Schöllkopf). „ Baltijas valstis ir pilnībā atstājušas krīzi aiz muguras un piedāvā Vācijas uzņēmējiem labas iespējas investīciju izvietošanai, būdamas interesantas gan kā noieta tirgi, gan vēl jo vairāk kā piegādātājas.“
Galvenais Baltijas valstu ekonomiskās augšupejas virzītājspēks joprojām ir aktīvā ārējā tirdzniecība, turklāt Vācija kā tirdzniecības partneris ieņem 2.-3. vietu. Ja eksporta apjoms no Baltijas valstīm uz Vāciju jau 2010. gada beigās pārsniedza pirmskrīzes līmeni, tad 2011. gadā eksporta izaugsme bija patiešām ievērojama – caurmērā par 35%. Šo tendenci apliecināja vācu uzņēmumu eksporta izaugsme par gandrīz 40%. 2012. gadā vairāk kā 90% uzņēmēju sagaida turpmāku eksporta izaugsmi vai eksporta rādītāju saglabāšanos vismaz līdzšinējā apjomā. Jāatzīmē, ka 2011. gadā jūtami uzlabojās arī Vācijas importa rādītāji.
Kopumā 75% aptaujas dalībnieku ir apmierināti ar Baltijas valstu pašreizējo valdību darbu. Tomēr atkal pastiprināti ir jūtama dažu aspektu kritiska pieminēšana. Aptuveni katram desmitajam uzņēmējam bažas izraisa vispārējie uzņēmējdarbības nosacījumi. Kā jomas, kurās steidzami nepieciešami ekonomiski un politiski uzlabojumi, tāpat kā iepriekšējos gados līdztekus profesionālās izglītības sistēmas kvalitātei un no tās izrietošajam kvalificētu speciālistu trūkumam tiek nosaukta nepietiekamā caurskatāmība valsts pasūtījumu un finansējuma piešķiršanā. Latvijā un Lietuvā turklāt tiek minēti trūkumi tiesībaizsardzības jomā.
Ja būtu tāda nepieciešamība, trīs ceturtdaļas aptaujāto uzņēmēju atkārtoti izvēlētos sava uzņēmuma izvietošanu tieši Baltijas valstīs. Turklāt respondentu vēlme šeit investēt jūtami pieaug: vairāk kā trešā daļa uzņēmēju plāno vairāk ieguldījumu 2012. gadā un 40% vēlas palielināt jaunu darbavietu skaitu.
„Svarīgi ir, ka Baltijas valstis, kuras guvušas ievērību, veiksmīgi pārvarot krīzi un tādējādi pierādījušas savu ilgtspēju, vācu uzņēmējiem ir drošas un paredzamas, lai arī turpmāk paaugstinātu vēlmi investēt“, uzsver Mārena Diāle–Šelšmidta (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) izpilddirektore. „Šeit ir potenciāls – tam vajadzētu būt saistītam ar iespēju uzticēties ekonomiskajiem nosacījumiem un tiesībaizsardzībai, kā arī ar iespēju atrast kvalificētus speciālistus. Sakarā ar speciālistu trūkumu vācu uzņēmēji saredz Vācijas duālās profesionālās izglītības sistēmu kā paraugu un labprāt redzētu dažus tās aspektus īstenotus arī šeit.“
Šāgada aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka ciešā ekonomiskā sadarbība starp Vāciju un Baltijas valstīm izrādījusies sekmīga. Vācu uzņēmēji uzticas Baltijas valstīm un vēlas šeit strādāt un ieguldīt ilgtermiņā.