Eiropas Savienībai (ES) jāspēj vēl Dānijas ES prezidentūras laikā panākt vienošanos par vienota ES patenta izveidi, kas veicinās inovāciju un patentu skaita pieaugumu. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš uzsvēra otrdien, 24.aprīlī, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā piedaloties ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē.
Uzstājoties diskusijā par ES vienoto tirgu, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs akcentēja vienotā ES patenta izveidošanas gaidāmo pozitīvo ietekmi uz kopējo jaunu inovāciju radīšanu un patentēšanu visās ES dalībvalstīs.
„Dānijas prezidentūrai jāpanāk galīgā vienošanās par Eiropas Savienības patenta izveidi, un, ja dāņi spēs to paveikt, tad viņi būs pelnījuši lielas uzslavas par ieguldījumu Eiropas konkurētspējas veicināšanā. Šis patents ir ļoti būtisks Eiropai, jo vienkāršos jaunu izgudrojumu patentēšanas procedūru un sekmēs arī inovāciju tālāku izmantošanu ražošanā,” teica A.Lejiņš.
Ar ES patenta izveidi, pie kura darbs norit jau vairāk nekā desmit gadu, iecerēts radīt visā ES vienotu, vienkāršāku, lētāku un efektīvāku patenta piešķiršanas un aizsardzības sistēmu. Tas ļautu saņemt patentu arī tiem ES dalībvalstu uzņēmējiem, kuriem līdz šim finansiālu apstākļu dēļ bija grūti savu izgudrojumu patentēt.
Patlaban spēkā esošais Eiropas patents jāapstiprina atsevišķi katrā no 27 ES dalībvalstīm. Turpretim jaunais ES patents automātiski būs spēkā uzreiz 25 dalībvalstīs, tostarp Latvijā. Divas ES valstis – Spānija un Itālija – tomēr izlēmušas jaunajai ES patentu sistēmai nepievienoties.
Tāpat līdz ar jaunās ES patenta sistēmas spēkā stāšanos būtiski samazināsies jaunu patentu apstiprināšanas izmaksas. Šobrīd dažās dalībvalstīs jaunu patentu apstiprināšanas izmaksas var sasniegt pat divdesmit tūkstošus eiro, savukārt vienotā ES patenta izmaksas būtu tikai aptuveni 6200 eiro.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un A.Lejiņš 23. un 24.aprīlī piedalījās ES prezidējošās valsts Dānijas rīkotā dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju (COSAC) sanāksmē. Tās darbakārtības centrā bija jautājumi par gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanu Eiropā, par ES vienotā pakalpojumu tirgus attīstību. Ar atskatu uz 20.gadadienu, kopš brīvas preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla kustības izveidi sanāksmē uzstājās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.