Sūdzību skaits par Krājbankas maksātnespējas administratoru rada nebijušu precedentu

© F64 Photo Agency

Piektdien, 20.aprīlī, Rīgas Apgabaltiesā bija plānots izskatīt sūdzības par Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora darbību un lemt par bankas bankrota procedūras uzsākšanu. Tomēr apjomīgo sūdzību dēļ tiesai nācās pārtraukt sēdi līdz pirmdienai 23.aprīlim.

Pēc pašreizējās informācijas tiesa ir pārtraukta līdz pirmdienai, 23.aprīlim, plkst.11:00, kad tiesa turpinās izskatīt atlikušās kreditoru sūdzības par SIA KPMG Baltics rīcību AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa ietvaros

"Pašlaik viss norisinās tieši tā, kā tam procesuāli ir jānotiek. Tomēr būtisks ir fakts, kas vienlaikus ir arī jauns precedents tiesu praksē, ka sūdzību skaits par maksātnespējas administratora rīcību ir tik liels, ka tās nav iespējams izskatīt vienas dienas laikā. Kā kreditoru pārstāvis uzskatu, ka sūdzības ir pamatotas un ka tām vajadzētu rezultēties maksātnespējas administratora nomaiņā," uzsver Aldis Gobzems, bijušais Latvijas Maksātnespējas administrācijas direktors.

Kā jau ziņots iepriekš Rīgas Apgabaltiesa izlēma atlikt AS Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu, līdz tiek izskatītas visas kreditoru iesniegtās sūdzības.

Stāsta Māris Gulbis, jurists un sertificēts maksātnespējas administrators "Piektdien, 20.aprīlī, tiesa skatīja kreditoru iesniegtās sūdzības. Visas pašreizējās darbības ir loģiskas un likumam atbilstošas - tieši tā, kā tam vajadzētu būt, ievērojot kreditoru tiesības, kaut gan KPMG pārstāvis Vanzoviča kungs pauda pretēju nostāju. Lai gan pašlaik vēl ir grūti prognozēt rezultātu, gribētu piebilst, ka, manuprāt, bankrota procesa uzsākšanas pieteikums nav iesniegts likumā noteiktajā kārtībā, kādēļ arī šī prasība nav apmierināma."

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais