Straujuma ES komisārei uzsver Latvijas prioritātes zivsaimniecības politikas reformās

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ceturtdien, 19.aprīlī, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) jūras lietu un zivsaimniecības komisāri Mariju Damanaki, uzsvēra Latvijai svarīgākos jautājumus par ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu un turpmāko atbalstu zivsaimniecības uzņēmumiem no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

ES komisāre pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ielūguma 19.aprīlī ieradusies darba vizītē Latvijā, lai klātienē iepazītos ar situāciju Latvijas zivsaimniecības nozarē.

KZP reforma nākotnē piedāvā vairākas būtiskas izmaiņas nozares pārvaldībā. Viena no tām ir maksimālās ilgtspējīgās nozvejas (MSY) pieeja. Šo principu jau sāka piemērot pēdējos pāris gados, bet tas nav juridiski nostiprināts KZP ietvaros.

„Latvija uzskata, ka maksimālās ilgtspējīgās nozvejas līmeņus būtu nepieciešams noteikt konsultējoties Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, nevis tikai pieņemot zinātnieku piedāvātos aprēķinus. Daudziem krājumiem noteiktie maksimālās ilgtspējīgās nozvejas līmeņi ir pārāk augsti, un līdz ar to izraisa būtisku nozvejas kvotu samazinājumu vairākus gadus pēc kārtas. Tas savukārt nopietni ietekmē nozares sociālo un ekonomisko pusi. Tāpēc ir nepieciešams ievērot lielāku līdzsvaru starp krājumu saglabāšanas un nozares dzīvotspējas faktoriem,” sarunā ar komisāri norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Runājot par nozveju izmetumu novēršanu, zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Baltijas jūrā izmetumi daudzām sugām praktiski nepastāv. „Latvijas finansiālajā situācijā un esošā valsts institūciju cilvēku kapacitāte rada ievērojamas grūtības jau pašreizējo pietiekoši komplicēto kontroles prasību nodrošināšanā. Tāpēc ir būtiski, lai nākotnē nozveju izmetumu aizlieguma sistēmas ieviešana kā, piemēram, pilnībā dokumentētās zvejas sistēmas nosacījumi, neradītu papildus apgrūtinājumus zvejniekiem un valsts institūcijām. Kontroles nosacījumus nedrīkst pārspīlēt, īpaši ņemot vērā vēlmi vēl ciešāk sasaistīt nozares ES fondu atbalsta iespējas ar kontroles prasību izpildes ieviešanu dalībvalstīs,” Latvijas pozīciju pamato zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tāpat Latvija uzskata, ka būtu jāļauj izmantot cilvēku pārtikā arī mazāka izmēra zivis, jo, piemēram, pelaģisko sugu zvejā (reņģe, brētliņa) izmēram nav tik liela nozīme un arī mazākās zivis var tikt izmantotas pārtikas ražošanai. Latvija 2011. gadā gandrīz 95% no savas brētliņu kvotas šīs sugas zivis tika izmantojusi pārtikas ražošanai - šprotu konserviem. Līdz ar to nav prātīgi vērtīgo sugu mazāka izmēra zivis izmantot nepārtikas mērķiem (zivju milti, eļļa), jo šīs zivis maksimāli jāizmanto pievienotās vērtības radīšanai un cilvēku patēriņam. Esošie noteikti cilvēku patēriņā pieļaujamo zivju izmēru standarti būtu jāpārskata, kas veicinātu pašreizējās izmetumu daļas samazināšanu līdz minimumam.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka noteikti ir vērts ieklausīties konkrētā reģiona valstīs, kurām vislabāk zināmi ir konkrētie apstākļi, lai ES pieņemtie lēmumi nebūtu pretrunā ar šo valstu vitālām interesēm.

Tāpat zemkopības ministre Laimdota Straujuma vērš uzmanību, ka šobrīd EJZF regulas priekšlikumā nav paredzēts atbalsts zivju apstrādes uzņēmumiem investīciju projektiem. Atbalsts paredzēts tikai finanšu instrumentu veidā (piemēram, kredītu fonds) ietekmes uz vidi mazināšanas projektiem, nekomerciālu sugu apstrādei, blakusproduktu apstrādei un bioloģiskās akvakultūras apstrādei. „Latvija uzskata, ka arī tā saucamajiem lielajiem zivju produktu apstrādes uzņēmumiem, kas ražošanas procesā izmanto lielu roku darba apjomu, kas ir īpaši nozīmīgs piekrastes reģioniem, bet kuru uzņēmuma apgrozījums nepārsniedz vidēja lieluma uzņēmumu rādītājus, ir jāatļauj piemērot tādu pašu atbalsta intensitāte kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” Latvijas pozīciju skaidro zemkopības ministre.

Atbalsts atsevišķām investīcijām uz zvejas kuģiem regulas priekšlikumā parādās vairāku pasākumu ietvaros, tomēr Latvija ir stingri pārliecināta, ka nepieciešams arī atbalsts, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un energoefektīvu darbību, piemēram, pārmērīgi novecojušās zvejas flotes kuģu dzinēju nomaiņai pret energoefektīvākiem un videi draudzīgākiem, to veicot dalībvalstij pieejamās flotes kopējās kapacitātes ietvaros.

„Publiskais atbalsts dalībvalstīm, kuras sabalansējušas zvejas floti ar pieejamajiem resursiem, būtu jānodrošina arī ar pēc iespējas labvēlīgākiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tai skaitā, kur vien iespējams ar augstāku atbalsta intensitāti, un ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu kā atbalsta pretendentiem, tā administrējošajām iestādēm dalībvalstīs,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.