Somijas premjers slavē Latviju par veiktajiem taupības pasākumiem

Somijā, Ivalo, šaurā lokā notiek Somijas premjerministra Jirki Katainena rīkota neformāla augsta līmeņa sanāksme par pārmaiņām pasaules ekonomikā un veidiem, kā atrisināt ekonomisko krīzi.

Samitā piedalās Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Paskāls Lamī, Eiropas Komisijas viceprezidents Olli Rēns, Spānijas Eiropas Savienības lietu valsts sekretārs Inigo Mendes de Vigo, Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Jergs Asmusens, kā arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Radio.

Arī Somija, kas patlaban Eiropā ir viena no ekonomiski un finansiāli stabilākajām valstīm ar visaugstāko kredītreitinga novērtējumu, šajās dienās veikusi budžeta izdevumu samazināšanu. Kā norāda Somijas premjerministrs Jirki Katainens, šobrīd Eiropas valstu līderiem ir svarīgi rūpēties par izaugsmi savā valstī, kas iespējama vien tad, ja valsts atgūst tirgu un pārējās Eiropas Savienības uzticību: "Pirms pāris dienām mēs Somijā pieņēmām budžeta taupības programmu, kas paredz samazināt izdevumus un celt nodokļus, lai saglabātu 3% budžeta deficīta griestus. Tajā pašā laikā mēs esam vienojušies par vairākām idejām izaugsmes veicināšanai. Šos taupības pasākumus mēs īstenosim, lai atgūtu gan ekonomikas ilgtspējību, gan uzticību tai. Šobrīd Eiropa riskē pazaudēt gadus, lai atgūtu ekonomikas izaugsmi. Ir skaidrs, ka, nogriežot izdevumus un ceļot nodokļus, tas palīdzēs īsu laiku, taču tas nostiprinās uzticamību valstij. Ja tiek atgūta uzticamība, sekos izaugsme. To mēs ļoti labi varam redzēt Īrijā, un īpaši Latvijā. Latvija bija vissmagākajā krīzē, un pašā krīzes vidū Latvija veica taupības pasākumus, un tas ir atgriezis Latvijai uzticamību, kam sekos izaugsme."

Ekonomika

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.

Svarīgākais