„Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijas ģimeņu finanšu situācijas uzlabošanās notiek ļoti pakāpeniski. No vienas puses, ir rādītāji, kas liecina par pozitīvām tendencēm, salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes periodu. Piemēram, ja vēl pirms pusotra gada divas trešdaļas iedzīvotāju norādīja, ka pēdējā gada laikā viņu ģimenes finanšu situācija ir pasliktinājusies, tad jau pērnā gada nogalē tikpat liels iedzīvotāju skaits apgalvoja, ka viņu finanšu situācija nav mainījusies vai ir pat uzlabojusies," norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
"Tomēr no otras puses, jaunākie dati liecina, ka daudzām ģimenēm – pērn pat 86% – joprojām bija grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Turklāt, ja vēl pirms diviem gadiem iedzīvotāji par galveno iemeslu izmaiņām savā labklājībā norādīja ienākumu samazināšanos vai darba zaudējumu, tad tagad visbiežāk tiek minēta izdevumu palielināšanās, kas saistīta ar cenu pieaugumu pārtikai, mājoklim un transportam, ko iedzīvotāji tiešā veidā nevar ietekmēt. Šos datus apstiprina arī inflācijas rādītāji par 2011. gadu – pērn cenas pārtikai palielinājās par 4,7%, ar mājokli saistītiem izdevumiem – par 7,8%, bet transportam – par 6,2%," piebilst bankas pārstāve.
Situācijā, kad mājsaimniecību reālie ienākumi nemainās, cilvēki meklē veidus, kā pielāgoties cenu pieaugumam. Daudzi ir aizdomājušies par ēšanas vai braukšanas paradumu maiņu, sākuši ekonomiskāk apieties ar elektroenerģiju, lai tādā veidā ietaupītu un rastu naudu citiem izdevumiem. Piemēram, Institūta aptaujas liecina, ka līdz ar elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu, trešdaļa iedzīvotāju plānoja samazināt tās patēriņu, bet gandrīz puse respondentu atklāja, ka līdz ar degvielas cenu kāpumu ir mainījuši savus braukšanas paradumus.
"Uzskatu, ka par Latvijas ģimeņu finanšu situācijas uzlabošanos varēs runāt tad, kad mājsaimniecībām ne tikai pietiks līdzekļu visu nepieciešamo izdevumu segšanai, bet arī uzkrājumu veidošanai. Arī naudas uzkrājumu veidošanu neparedzētiem gadījumiem var uzskatīt par pirmās nepieciešamības pasākumu, kas ļauj ģimenēm justies stabili un droši par savu nākotni,” pārliecināta D. Krampe.
Atbilstoši Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujai pērnā gada nogalē, arī runājot par nākotni, iedzīvotāju bažas saistītas ar cenu pieaugumu šīm preču un pakalpojumu kategorijām. 72% aptaujas dalībnieku lēsa, ka šogad varētu pieaugt izdevumi par pārtiku, 61% – par mājokli, bet 47% norādīja, ka varētu pieaugt izdevumi par transportu. Pozīcijas, kurās iedzīvotāji šogad neparedz nozīmīgu izdevumu pieaugumu, ir sakari, atpūta un izklaide, kā arī izglītība.