Priecē šodien publicētie pilnie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2011. gadā.
Tie liecina, ka ekonomikas izaugsme pērn būtiski pārsniegusi sākotnēji prognozēto, savukārt gada pēdējais ceturksnis, neskatoties uz ārējās vides satricinājumiem, uzrādījis labāku izaugsmi nekā tika prognozēts, gatavojot 2012. gada budžetu.
IKP 2011. gadā kopumā audzis par 5,5%, savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP audzis par 5,7%. Tādējādi, pēc visas informācijas apkopošanas, IKP izaugsme, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, izrādījusies straujāka nekā ziņots ātrajā novērtējumā. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP audzis par 1,1%.
Pozitīvo izaugsmi pērn veicinājušas gandrīz visas nozares un negatīvi pieauguma tempi bijuši vien nekustamo īpašumu un finanšu operāciju nozarēs. Par gada lielāko pārsteigumu parūpējusies būvniecības nozare, kas gadā kopumā pieauga par 12,4%, kas bija otra straujāk augošā nozare 2011. gadā. Visaugstākais pieaugums bija vērojams ar tūrismu saistītajā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 21,8%. Iepriekšminēto nozaru īpatsvars ekonomikā gan ir salīdzinoši mazs un tādēļ to kopējais devums izaugsmē pērn bijis vien aptuveni 1 procentpunkta apmērā. Lielāko devumu izaugsmē pērn devušas trīs lielākās nozares - tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozare, kas gada laikā augušas attiecīgi par 8,7%, 11,7% un 8,0%.
Kopumā izaugsme šajās trīs nozarēs pērn palielinājusi IKP par 4 procentpunktiem. Līdz ar budžeta konsolidāciju sabiedriskā sektora nozarēs 2011. gadā būtiskas izmaiņas nebija vērojamas. Pozitīvi, ka pērn strauji augušas arī investīcijas, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības turpmākajai attīstībai. Gada laikā investīciju apjomi auguši par 24,6%, veicinot straujāku importa pieaugumu, kā rezultātā pieauga tirdzniecības deficīts.
Lai arī 2011. gadā izaugsme bijusi būtiski labāka nekā prognozēts un šis gads sācies ar pozitīvām tendencēm mazumtirdzniecībā, rūpniecībā un nodokļu ieņēmumos, joprojām saglabājas būtiski ārējās vides riski. Eiropas Centrālās bankas sniegtais trīs gadu likviditātes atbalsts banku sektoram, budžeta konsolidācijas pasākumi Itālijā un Spānijā, kā arī Grieķijas parāda restrukturizācija ir ļāvusi stabilizēt situāciju eirozonā. Tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskā aktivitāte kopumā ES ir zema un šogad eirozonā tiek prognozēta recesija. Jau pērnā gada ceturtajā ceturksnī lielākajā daļā Eiropas valstu bija vērojami negatīvi IKP izaugsmes tempi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, savukārt rūpniecībā negatīvi izaugsmes tempi bija vērojami arī gada griezumā. Tādējādi pozitīvie dati par ekonomikas attīstību Latvijā liek būt piesardzīgiem. Ceturtajā ceturksnī izaugsmes tempu palēninājums vērojams jau mūsu kaimiņvalstīs, kur IKP gada izaugsmes tempi samazinājušies Lietuvā no 6,7% pērnā gada trešajā ceturksnī līdz 4,4% ceturtajā ceturksnī; savukārt Igaunijā attiecīgi no 8,5% uz 4,5%.
Ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, Finanšu ministrija ir atjaunojusi makroekonomiskās attīstības prognozes un šim gadam prognozē izaugsmi 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā. Lai gan īstermiņā situācija eirozonā ir stabilizējusies, tomēr saglabājas risks, ka ilgstošu laika posmu izaugsme eirozonā būs zema, kas bremzēs arī Latvijas ekonomikas attīstību ne tikai šogad, bet arī vidējā termiņā.