Lai gan ražošanas apjomi rūpniecībā Eiropas Savienībā gada griezumā jau samazinās, jaunākie dati liecina, ka Latvijas rūpniecības apjomi janvārī ir turpinājuši strauji palielināties.
Izaugsme turpinās ne vien rūpniecībā kopumā, bet arī lielākajā daļā nozaru, tai skaitā nozīmīgākajās eksporta nozarēs - kokrūpniecībā un metālapstrādē. Tā kā uzņēmēju aptaujas jau otro mēnesi pēc kārtas ES valstīs norāda uz ražotāju optimisma pieaugumu, iespējams, ka ražošanas lejupslīde mūsu galvenajos eksporta tirgos būs īslaicīga un neatstās būtisku ietekmi uz ražošanas izaugsmi Latvijā.
Gada pirmajā mēnesī ražošana kopumā Latvijā augusi par 1,9%, salīdzinot ar 2011.gada decembri. To ietekmējis gan spēcīgs kāpums apstrādes rūpniecībā par 3% mēneša laikā, gan aukstāku laika apstākļu iestāšanās, kas mēneša laikā nodrošinājusi enerģijas ražošanas kāpumu par 3,6%.
Savukārt, salīdzinot ar 2011.gada janvāri, Latvijas rūpniecības produkcijas apjoma gada pieaugums sasniedz 8,2%. Šo straujo pieaugumu nodrošina ievērojamais kāpums apstrādes rūpniecībā par 16,8%, bet enerģijas ražošanas samazinājums par 9,4% gada laikā kopējo rūpniecības izaugsmes tempu jūtami samazināja. Jāatzīmē, ka iepriekšējā gada janvārī rūpniecības apjomi bija salīdzinoši zemi, tāpēc ražošanas gada pieauguma tempa lēcienā liela nozīme ir bāzes efektam.
Situācijā, kad kopumā ES valstīs ražošana turpina stagnēt, paredzams, ka Latvijas rūpniecības gada izaugsmes temps arī janvārī būs bijis viens no visaugstākajiem ES valstu vidū.
Analizējot nozaru griezumā, jāsecina, ka rūpniecības stagnācija ES valstīs Latvijas eksportējošās ražošanas nozares pagaidām ir ietekmējusi maz, un šī ietekme, iespējams, jūtama tikai atsevišķās nozarēs. Apģērbu ražošanā izaugsme pēdējo mēnešu laikā ir nobremzējusies, un tās apjomi janvārī bijuši jau mazāki nekā gadu iepriekš (-4,5%). Savukārt Latvijas rūpniecības lielākās un dinamiskākās nozares - kokrūpniecība un metālapstrāde - janvārī turpina uzrādīt pārliecinošu izaugsmi. Kokapstrāde sasniedz aizvien augstākus ražošanas apjomus (gada griezumā +15,1%), bet metālu un gatavo metālapstrādes ražotāji, kas pēdējā pusgada laikā būtiski kāpinājuši ražošanas jaudas, mēneša laikā par 10,2% palielinājuši izlaides apjomus, gada griezumā sasniedzot jau vairāk nekā 30% pieaugumu.
Vienlaikus ar iepriecinošajiem Latvijas ražošanas datiem uzlabojušās arī nākotnes perspektīvas. PMI (Purchasing Manager index) jau trešo mēnesi pēc kārtas norāda uz ražošanas izaugsmes atjaunošanos pasaulē kopumā. Mūsu galvenajos eksporta tirgos PMI liecina, ka ražošana ir tuvu, lai atgrieztos pie izaugsmes (eirozonā) vai pat atrodas ražošanas izaugsmes zonā (Polija, Krievija). Līdzīgi arī februāra ES ražotāju aptauju dati liecina, ka uzņēmēju vērtējums par pasūtījumiem un ražošanas apjomiem piesardzīgi uzlabojas, tajā skaitā ir apstājies konfidenču kritums mūsu galvenajos ES eksporta tirgos.
Līdzīgi uzlabojies arī Latvijas ražotāju nākotnes redzējums - konfidences rādītājs ir atgriezies 2011.gada sākuma līmenī, uzlabojoties vērtējumam par esošo un sagaidāmo produkcijas apjomu. Svarīgi, lai konfidences rādītāju uzlabošanās nebūtu vien īslaicīga parādība, reaģējot uz nesen veiktajiem ievērojamajiem monetārajiem stimuliem eirozonas parādu krīzes risināšanai, un ražošanas attīstība turpinātos arī nākošajos mēnešos.