Ministrija zinājusi par Līņa un Rubeņa savstarpējo konsultāciju līgumiem

Par Nacionālā teātra direktora Ojāra Rubeņa un Dailes teātra direktora Aivara Līņa savstarpēji slēgtajiem līgumiem, kuros par konsultācijām viņi viens otram maksājuši 2000 latu, zinājusi arī Kultūras ministrija – tas bijis veids kā kompensēt teātra direktoru samazinātās algas.

Tā vēsta raidījums "Nekā personīga".

Aivars Līnis raidījumam atzinis, ka nākamajā dienā pēc KNAB kratīšanas abi ar Ojāru Rubeni esot parakstījuši dokumentu, kas atceļ savstarpēji noslēgto līgumu viens otram par konsultācijām maksāt 2000 latus.

Esot skaidrs, ka sabiedrība to nesapratīs, kaut arī viens otru konsultēdami esot daudz strādājuši un citi eksperti prasītu dārgāk, tomēr nolemts naudu atlikt atpakaļ teātru kasēs.

Arī Rubenis apstiprina, ka jau atdevis naudu atpakaļ. Drīz pēc tam viņš paņēmis bezalgas atvaļinājumu un izbraucis uz ārzemēm. No likumsargu viedokļa raugoties, tas gan nepadara noziegumu par nebijušu, bet var būt vainu mīkstinošs apstāklis tiesā.

Nekā Personīga ir zināms, ka abu direktoru starpā noslēgtais līgums, ko KNAB atzīst par noziedzīgu, ir tapis šā gada vasarā, kad teātra darbiniekiem, arī direktoriem tika samazināts atalgojums. Tāpēc 2000 lati par konsultācijām katram deva iespēju kompensēt zaudēto.

Vairāki neoficiāli informācijas avoti raidījumam apstiprinājuši, ka par Rubeņa un Līņa līgumu ir bijusi informēta arī Kultūras ministrija. Abu direktoru konsultācijas ļāvušas ietaupīt budžeta naudu, jo direktoru starpā bijusi vienošanās aktieriem vienā teātrī nemaksāt vairāk, kā otrā.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rubeni un Līni tur aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, turklāt Līnim piemērots arī aizdomās turamā statuss vēl vienā kriminālprocesā - par 21 000 latu izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem laikā, kad viņš bija Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā administratīvais asistents.

Kā informēja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, birojs uzsācis kriminālprocesu par prettiesisku rīcību ar valsts finanšu resursiem divās Kultūras ministrijas (KM) pārraudzītās kapitālsabiedrībās. Pagājušajā nedēļā KNAB šo iestāžu vadītājus ir atzinis par aizdomās turētajām personām.

Divu KM kapitālsabiedrību vadītāji tiek turēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma 318. panta 2.daļas. Abām amatpersonām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Vienai no tām piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule informēja, ka "KM ir izveidota dienesta pārbaudes komisija, kas veic pārbaudi par atsevišķiem KNAB vēstulē minētajiem faktiem, pārbaude tiks veikta nedēļas laikā. Līdz 2009.gada beigām tiks veikta grāmatvedības pārbaude abos teātros".

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais