No šodienas sabiedrisko pakalpojumu regulēšana vairs netiks dalīta valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs, bet visus sabiedriskos pakalpojumus regulēs vienots regulators valsts līmenī - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Šodien stājas spēkā grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas paredz, ka līdz gada beigām tiks likvidēti visi 16 pašvaldību regulatori un to vietā izveidotas četras reģionālās struktūrvienības, biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Vienotā regulatora institucionālā struktūra būs analoģiska pašreizējam SPRK institucionālajam modelim, kurā lēmumus pieņem padome, savukārt nepieciešamo informācijas iegūšanu un izvērtēšanu, lēmumu sagatavošanu un to izpildes kontroli, regulējamās nozarēs nodrošinās izpildinstitūcija.
Lai nodrošinātu institūcijas saikni ar pakalpojumu lietotājiem un reģionālā līmenī strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem, izpildinstitūcija tiks veidota pēc reģionālā principa, izveidojot reģionālas struktūrvienības uz pašreizējo pašvaldību regulatoru bāzes, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu.
Līdz šim Latvijā bija divpakāpju regulēšanas sistēma, atdalot valsts līmenī regulējamās nozares no pašvaldību līmenī regulējamām nozarēm.
Valsts regulējamās nozarēs (enerģētika, pasts, dzelzceļš, elektroniskie sakari) ir izveidots vienots regulators - SPRK, savukārt pašvaldību regulējamās nozarēs (siltumapgāde bez elektroenerģijas papildus izstrādes, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana) sabiedriskos pakalpojumus regulēja attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde - pašvaldību regulators.
Reformas process tika aizsākts jau 2007.gadā, kad saskaņā ar līgumu ar Rīgas domi SPRK regulē sabiedriskos pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Vienota regulatora izveide dos skaidru efektivitātes pieaugumu, novēršot pašreiz esošās sadrumstalotās divu pakāpju regulēšanas sistēmas nepilnības, norāda ministrija, skaidrojot, ka, piemēram, daudzas pašvaldības nemaz līdz šim nebija izveidojušas regulatorus, kā to prasīja likums, savukārt atsevišķu izveidoto pašvaldību regulatoru materiālais un tehniskais nodrošinājums nav pietiekams pilnvērtīgai regulēšanas funkciju veikšanai.
Pašvaldību regulatori vadās pēc Ministru kabineta izdotās Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas pašvaldību regulējamās nozarēs, tomēr regulatoru interpretācija par šīs metodikas piemērošanu atšķiras un arī licenču izsniegšanas un uzraudzības prakse nav vienota, kas rada nepamatotas atšķirības vienas nozares komersantu darbā atkarībā no komersantu atrašanās vietas, nepieciešamību vienota regulatora izveidē pamato Ekonomikas ministrija.
Tiek sagaidīts, ka vienotā regulēšanas sistēma ļaus radīt stabilu un prognozējamu regulēšanas vidi gan pakalpojumu sniedzējiem, gan lietotājiem, nodrošinot skaidru, caurskatāmu, vienotu regulēšanas procedūru.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka vienotais regulators ļaus izmantot centralizētu juridisko un ekonomisko kompetenci, uzlabojot regulēšanas kvalitāti, kā arī centralizēt grāmatvedības un citas regulatoru darbībai nepieciešamas administratīvas funkcijas.
Tāpat tiks samazināti ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītie kopējie administratīvie resursi un to izmaksas, kas, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, ļaus noteikt mazāku valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
Vienota regulatora darbības mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilstu ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.