Pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijai bijusi visstraujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstu vidū, kamēr mūsu svarīgākajiem tirdzniecības partneriem – Igaunijai, Lietuvai, Vācijai – jau novērots iekšzemes kopprodukta kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Publiskotie Eurostat dati apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmi 0,8% apmērā ceturkšņa un 5,3% apmērā gada griezumā. Lai arī šie dati Latvijai ir iepriecinoši, nevajadzētu pārlieku ļauties optimismam, uzsver ekonomiste.
Pirmkārt, ja Latvijas tirdzniecības partneru pieprasījums pēc importa precēm un pakalpojumiem augs lēnāk, mazināsies arī Latvijas eksporta un līdz ar to arī IKP izaugsme. Otrkārt, arī Latvijā IKP pieauguma tempi jau mazinās (3.ceturksnī izaugsme bija 5,7% gada laikā, ceturkšņa kāpums 1,4%). Turklāt publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati ļauj domāt, ka diezgan spēcīgs IKP ceturkšņa kāpums 2011.gada nogalē ir noticis nevis tāpēc, ka būtu strauji auguši patēriņa un/vai eksporta apjomi, bet daļēji arī tāpēc, ka mazinājies importa pieaugums.
Līdz ar to ir jābūt piesardzīgiem – ļoti iespējams, ka jau šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika varētu nedaudz sarukt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Gan noskaņojuma indeksi, gan nodokļu ieņēmumu dinamika janvārī vēl neliecināja par problēmām, bet jāatceras, ka svārstības gan finanšu tirgos, gan noskaņojumā diemžēl var būt diezgan krasas. Situācija reālajā ekonomikā arī var strauji mainīties, tāpēc gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un valdībai ir jāturpina veidot uzkrājumus, piesaistīt jaunus klientus, izstrādāt plānu B gadījumam, ja ekonomiskā situācija ievērojami pasliktinās, piebilst Strašuna.