LDDK un tās sadarbības partneri aicina politiķus un valsts amatpersonas sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu ietvaru 2014. - 2020. gadam aktīvi aizstāvēt nepieciešamību vismaz līdzšinējā apmērā finansēt kohēzijas politiku ar Kohēzijas un ES struktūrfondu starpniecību.
Šodien, š.g. 20.janvārī, LDDK organizēja augsta līmeņa apaļā galda diskusiju "Latvijas gadījums nākotnes finanšu perspektīvā - ieguldījums stagnācijā vai attīstībā?", kurā kā galvenais viesis bija uzaicināts Henrijs Maloze (Henri Malosse), Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas Darba devēju grupas prezidents, kurš savā kapacitātē iemieso Eiropas uzņēmēju intereses par ES likumdošanu tautsaimniecības un konkurences jautājumos.
LDDK iepazīstināja savus sadarbības partnerus - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājus - ar Eiropas Komisijas priekšlikuma trūkumiem un iezīmēja savu pozīciju par būtiskākajiem jautājumiem.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību, ar Kohēzijas politikas finansējuma starpniecību nepieciešams turpināt atbalstīt Latvijai būtiskās infrastruktūras izveidi un prioritārās tautsaimniecības nozares. Šobrīd un pārredzamā nākotnē ES finansējums būs vienīgais pieejamais atbalsta instruments uzņēmējdarbības attīstībai un tautsaimniecības atjaunošanai, jo valstij tādu finanšu līdzekļu nav."
Kohēzijas politikas mērķis ir ar ES finansējuma starpniecību nodrošināt dzīves līmeņa izlīdzināšanos starp ES reģioniem, nodrošinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci. Eiropas Komisijas ierosinātā Kohēzijas politikas atbalsta apjoma ierobežošana 2,5% apmērā no IKP šajos apstākļos nekalpo Eiropas Savienības Līgumā un citos dokumentos panāktajām vienošanām un nenodrošina solidaritāti starp ES bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Esmu pateicīgs Malozes kungam, kurš diskusijas ietvaros pauda atbalstu nepieciešamībai solidāri un vienlīdzīgi sadalīt Kohēzijas politikas finansējumu starp valstīm, un spēs Latvijas pozīciju paust ES lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros. Diskusijas laikā apstiprinājās visu Latvijas sadarbības partneru kopīgā pozīcija - valstij sarunās jāatbalsta nepieciešamību nodrošināt līdzšinējam periodam no 2007. līdz 2013. gadam vismaz līdzvērtīgu un cīnīties par lielāku Kohēzijas un ES struktūrfondu finansējuma apjomu arī 2014. - 2020. gada ietvaros."
Ja finanšu apjoms tiks samazināts, būtiski tiks pasliktinātas Latvijas uzņēmumu iespējas attīstīties, tādējādi tieši ietekmējot ne tikai valsts konkurētspēju, bet arī nodarbinātības rādītājus un valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjomu.
Tāpat LDDK ar partneriem uzsver, ka nākamajā periodā būtiski jāsamazina ar Kohēzijas un ES struktūrfondu apguvi saistītie administratīvie šķēršļi, vienkāršojot un padarot uzņēmējiem draudzīgus projektu iesniegšanas noteikumus un finansējuma apguves prasības.
Papildus ES fondiem, ar ES programmu un iniciatīvu starpniecību tiek investēti liela apmēra līdzekļi tādās jomās kā pētniecība, attīstība un inovācijas, kultūra, sabiedrības veselība, izglītība u.c.. LDDK uzrunāja jautājumu par Eiropas Komisijas jaunajiem priekšlikumiem, atbalsta programmās identificētajām prioritātēm un atbalsta kritērijiem. LDDK un partneri aicina atbilstīgās valsts institūcijas un amatpersonas katra priekšlikuma kontekstā identificēt, vai Eiropas līmenī izvirzītie mērķi un prioritātes ir atbilstošas Latvijas faktiskajām vajadzībām, īpaši tautsaimniecības stiprināšanas, konkurētspējas nodrošināšanas un produktivitātes pieauguma veicināšanas jomās.
ES ieņēmumu pusē LDDK stingri iestājas pret jebkādu jaunu "ES nodokļu" veidošanu, t.sk. finanšu pārvedumu (transakciju) nodokļa ieviešanu. Priekšlikums acīmredzami neņem vērā plaši izskanējušās bažas par nodokļa piemērošanas iespējamību un negatīvo ietekmi uz konkurētspēju. Sarunas ietvaros partneri atbalstīja LDDK redzējumu.
Sarunas par ES daudzgadu finanšu perspektīvu 2014. - 2020. gadam turpināsies vismaz līdz šī gada beigām, tāpēc Latvijai vēl ir daudz iespējas paust savu viedokli un aizstāvēt pozīciju. LDDK aicina publiskā sektora pārstāvjus ņemt vērā sociālo un sadarbības parteru viedokli, aktīvi iestājoties par Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem.
LDDK no savas puses līdz šim un arī turpmāk aicinās ievērot pamata principus ES budžeta sarunās - solidaritāti starp dalībvalstīm, godīgu finansējuma sadali, skaidru prioritāšu noteikšanu un nediskriminējošu kritēriju piemērošanu -, to paužot gan Latvijā, gan izmantojot savus Eiropas līmeņa sadarbības partnerus un ietekmes kanālus.