Veiktās izmaiņas nodokļu politikā iedzīvotājus nākamajā gadā būtiski neskars

Ar nākamā gada 1. janvāri stāsies spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību aktu projekti, no kuriem lielākā daļa 2012. gada budžeta pavadošo likumu paketes ietvaros. Veiktās izmaiņas nodokļu politikā Latvijas iedzīvotājus būtiski neskars, ja vien iedzīvotāji nenodarbojas ar azartspēlēm un regulāru akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm.

Ar nākamā gada janvāri stāsies spēkā grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, paredzot palielināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par 15%. Grozījumu mērķis ir paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 10 560 uz 12 144 latiem par ruleti (cilindriskās spēles) un kāršu un kauliņu spēli - par katru galdu gadā. Savukārt videospēlēm un mehāniskiem automātiem tiks palielināta nodokļa likme par katra automāta spēles vietu no 1920 uz 2208 latiem gadā.

Tāpat spēkā stāsies arī grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Izmaiņas būs attiecināmas uz fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto "ne biežāk kā vienu reizi dienā" ar "ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās". Uzskaite muitas kontroles punktos un robežšķēršošanas vietās tiks veikta gan par fiziskām personām, gan par to transportlīdzekļiem (vieglajiem auto). Tādējādi tiks mazināts risks, ka tiek ļaunprātīgi izmantots likumā norādītais atbrīvojums no akcīzes nodokļa.

Savukārt grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa objekta noteikšanā (piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli). Lai novērstu situāciju, kad daļai iedzīvotāju NĪN kļūst neatbilstošs maksātspējai, grozījumi paredz tiesības pašvaldībām lemt par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma zemei piemērošanu 2012. gadā, tai skaitā, nosakot arī ierobežojuma procentuālo apmēru.

Ar 1.janvāri būs spēkā arī grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka situācijā, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pēctaksācijas periodā. Tāpat grozījumi paredz, ka par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem var būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki (t.i., fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists).

Ar grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) precizētas likuma normas, skaidri formulējot atbrīvojumu no aplikšanas ar IIN arī citās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs saņemtos, no šo valstu budžeta izmaksātos pabalstus. Tādējādi tiks novērsta iespējamā atšķirīgā attieksme pret pabalstiem, kas izmaksāti no Latvijas budžeta un citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu budžetiem.

Lai novērstu, ka pēc sava rakstura līdzīgam ienākumam (ienākumam no kapitāla un ienākumam no īpašuma) tiek piemērots atšķirīgs nodokļa režīms, likuma grozījumi paredz, ka ienākums no īpašuma (piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un atzīti saimnieciskās darbības izdevumi) tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un arī aplikts pēc 10% likmes.

Ienākumu no metāllūžņu atsavināšanas apliks ar 10% IIN, ko ieturēs ienākuma izmaksas vietā.

Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, likumā iekļauta arī norma, kas paredz pielīdzināt mikrouzņēmuma sniegtos darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus personāla nomai, ja pakalpojumi atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, un personāla nomniekam uzlikt pienākumu vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar 2012.gada 1.janvāri Latvijā tiek ieviesta "reversā" (apgrieztā) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka PVN par sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem valsts budžetā maksās šo pakalpojumu saņēmējs. Paredzams, ka tādējādi tiks ierobežota krāpšanās būvniecības nozarē, kad negodīgi nodokļu maksātāji iesaistās mākslīgi izveidotās darījumu shēmās, lai izkrāptu PVN no valsts budžeta.

Minētā kārtība būs piemērojama attiecībā uz līgumiem par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgti pēc 2012.gada 1.janvāra. Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2011.gada 31.decembrim, kā arī attiecībā uz valsts vai pašvaldības iestāžu vai pašvaldību noslēgtajiem līgumiem par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, "reversā" PVN maksāšanas kārtība būs piemērojama, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Ar nākamā gada 1.janvāri stāsies spēkā arī grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā, paredzot paaugstināt nodevas likmi no 0,036 uz 0,072 procentiem ar mērķi visas sabiedrības interesēs nodrošināt "drošības spilvenu" banku krīzes gadījumā. Grozījums likumā ir 2012.gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākums.

Tāpat stāsies spēkā arī grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, paredzot katru gadu izstrādāt Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamo triju gadu periodam. Ietvara likumā katram perioda gadam paredzēts iekļaut galvenos plānojamos makroekonomikas un finanšu rādītājus (piemēram IKP, valsts budžeta maksimālo izdevumu apjoms, utt), kā arī vidējā termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķu un prioritāšu ieviešanai. Tas nodrošinātu iespēju iestādēm plānot resursus vidējā termiņā, kā arī sasaistīt finanšu resursu izlietojumu ar valsts attīstības prioritātēm.

Svarīgākais