14.decembrī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce, kurā tika aktualizēti lauksaimniekiem būtiski jautājumi.
Zemkopības ministrijas Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītājas vietniece Biruta Ingiļāvičute informēja par aktuālajām ziņām par valsts budžetu 2012.gadā un valsts atbalstu lauksaimniecībai. B.Ingiļāvičute: "Plānotajā likumprojektā, Valsts budžets 2012.gadam, Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā - Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir atstāts iepriekšējā līmenī kā 2011.gadā. Valsts atbalstā ir divas galvenās atbalstāmās lietas- ciltsdarbs un kredītprocentu daļēja dēšana. 183.Ministru kabineta noteikumos par ciltsdarbu - zīdītājgovīm, slaucamām govīm, cūkām un aitu mātēm, papildus klāt nāks arī atbalsts kazu mātēm un ķēvēm."
ZM Valsts atbalsta plānošanas nodaļas pārstāve Agrita Karlapa informēja par Finanšu ministrijas plānotajām nodokļu izmaiņām 2012.gadā: " No nākamā gada lauksaimniekiem jārēķinās, ka ir paredzētas izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Likumā par IIN, kā patstāvīga norma paredzēta, ka gada beigās Lauku atbalsta dienesta (LAD) izmaksātos avansa maksājumus varēs iekļaut nākamā gada ieņēmumos. Tāpat tiek samazināta Iedzīvotāju ienākumu likme nekustamā īpašuma nodoklim, kas ir gan zemes nomai, gan arī dzīvokļu nomai - no 25% uz 10%. Likumā par NĪN no nākamā gada tiks apliktas palīgēkas, kas ir lielākas par 25 kvadrātmetriem, ar nosacījumu, ja vien pati pašvaldība, kurā atrodas šī palīgēka ir pieņēmusi saistošos noteikumus un paredz, ka šīs ēkas apliks ar nodokli. No nākamā gada tiks piemērots arī "graustu nodoklis"(3%), ar kuru apliks sagruvušas un vidi degradējošas un cilvēka drošībai bīstamas ēkas."
Tāpat sapulcē tika diskutēts par Latvijas piena nozares nākotni, lai mūsu ražotāji vieglāk pielāgotos tirgus situācijai un spētu konkurēt Eiropas Savienības vienotajā tirgū saistībā ar piena kvotas atcelšanu 2015.gadā. "Eiropas Komisija(EK) nolēma, ka kvota pakāpeniski līdz 2015.gadam tiek palielināta, tātad līdz 2015.gadam kopā kvota būs palielināta par 6%. Tomēr EK ir izpētījusi, ka kopumā kvotas netiek apgūtas un kvotu apjomi pieaug daudz straujāk, nekā iepirkuma apjomi. Ja 2014. gadā kvota sasniegs 150 miljonus tonnas, tad iepirkums būs tikai 135 miljonu tonnu piena. Līdz ar to EK apgalvo, ka kvotas nozīme samazinās. Arī Latvijā ir raksturīga kvotas neizpilde, aptuveni 15% robežās", informēja, ZM tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja, Dace Freimane. Tāpat ministrijas pārstāve informēja, ka izpētot datus, ir veikti aprēķini, kas pierāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā piena ražošana samazināsies par 1,4 %, savukārt iepirkuma cena par 3%. Šie ir tikai provizoriski aprēķini un Latvijas piena ražotājiem ir visas iespējas pierādīt pretējo.
Neizpratne ir radusies lauksaimniekiem, kuri izmanto integrētās audzēšanas metodes, jo liela daļa joprojām nav saņēmusi atbalsta maksājumus, tā kā gads tuvojas noslēgumam, tad daudziem tas rada problēmas ar nodokļu un kredītu atmaksu.
ZM Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece informēja, ka: "Ir panākta vienošanās ar LAD, ka tiek veikti avansa maksājumi augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem par tiem iesniegumiem, kas ir noadministrēti. Savukārt par iesniegumiem, kas nav noadministrēti, pēc jaunā gada būs grafiks par datumiem, kad varēs saņemt atlikušos maksājumus." LAD pārstāve Solveiga Ozola informēja, ka galvenā problēma maksājumu kavējumos ir fakts, ka lauksaimnieku pieteiktajās un LAD pārbaudēs konstatētajās platībās ir neatbilstības, kas rada sarežģījumus un maksājumu kavējumus.
9.decembrī notika Lauku attīstības programmas(LAP) uzraudzības komitejas sēde, kurā piedalījās LOSP pārstāvji, tajā skaitā Ligita Silaraupa. Sēdes laikā LAD sniegtajā progresa ziņojumā ir skaidri redzams, ka LAP ietvaros lauksaimnieki ir uzņēmušies saistības 846 miljonu latu apmērā, taču uz šo brīdi ir izmaksāti 408 miljoni latu. Ziņojumā par secinājumiem ieviešot LAP pasākumus, skaidri ir redzams, ka Latvijā par 37% ir samazinājies saimniecību skaits. Par atbalstu pēc specializācijas, vislielākais naudas apjoms no šīs programmas, jeb 40% tiek novirzīti uz augkopības saimniecībām, savukārt uz lopkopību aiziet tikai 22%. Kā diskutējams rādītājs atklājās fakts, ka 50% no kopējā LAP finansējuma aiziet uz saimniecībām, kur gada apgrozījums ir virs 100 000 Latu gadā. Un diametrāli pretēji ir dati par saimniecību struktūru, kas joprojām rāda, ka Latvijā dominē saimniecības (80%), kur saimniecības lielums ir līdz 2 ha. Skaidrs ir tas, ka pietrūks finansējuma mazāk labvēlīgajiem apvidiem, līdz ar to iet runa par naudas līdzekļu pārdali, " informēja L.Silaraupa.
LOSP sanāksmē tika nolemts par jaunas dalīborganizācijas uzņemšanu biedra statusā. Un no šī brīža LOSP biedrus ir papildinājusi biedrība "Latvijas humusvielu ražotāju un patērētāju asociācija". "Biedrības mērķis ir pārstrādāt Latvijas dabas, zemes dzīles, kūdru, lai iegūtu augstvērtīgus humusvielu produktus - visvienkāršākais ir mēslošanas līdzekļi. Mēslošanas līdzekļi palielina visu kultūraugu ražību līdz 25%, pielietojot šos mēslošanas līdzekļus, samazinās ķīmisko mēslošanas līdzekļu pielietojums par 30%. Pateicoties humusvielu apsorbējošām īpašībām, kas piesaista tos mēslošanas līdzekļus, kas aizplūst, piešķirot augam tādā dozā, kas tam ir nepieciešams. LOSP iestājāmies, jo LOSP apvieno vadošās lauksaimniecības organizācijas, līdz ar to visi ir saistīti ar lauksaimniecību, un mēs ražojam produktu no Latvijas kūdras, padziļināti apstrādājot kūdru, ir izstrādāts produkts, lai lauksaimnieki ar mazākiem līdzekļiem iegūtu labākus un videi draudzīgākus rezultātus, "saka Jānis Gutbergs, biedrība "Latvijas humusvielu ražotāju un patērētāju asociācija.
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 53 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.