Atkopusies no kara un krīzes, Gruzija strauji attīstās. Latviju un Gruziju arvien vienojušas ciešas draudzības saites; nu noris arvien aktīvāka sadarbība tūrisma un biznesa jomā. 2010. gadā Latvijas – Gruzijas kopējais tirdzniecības apgrozījums sastādīja 11,76 miljonus eiro. Importa apjoms kopš 2004. gada importa un eksporta apjomi pieauguši trīskārt.
Gruzija šobrīd ieņem 53.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū (2009.gadā – 11,9 miljonus un 49.vietu attiecīgi).
Latvijai 2010. gadā bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Gruziju +4,8 miljonu eiro apmērā. Eksportā uz Gruziju ar vairāk nekā 42% dominē ķīmiskās rūpniecības produkcija (93% – medikamenti), gandrīz 18% – pārtikas rūpniecības produkti (pārsvarā zivju konservi). Importā pārsvarā ir augu valsts produkcija (rieksti, svaigi un kaltēti augļi) – virs 48%, un vīns un bezalkoholiskie dzērieni ~48%.
„Gruzija uzskata Latviju par vienu no vislabākajiem draugiem,” nesenās tikšanās laikā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču pauda Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelija. Tikšanās ar šīs valsts vēstnieku noritējusi īpaši sirsnīgā gaisotnē, kas arī saprotams – jau kopš seniem laikiem Latviju un Gruziju vienojušas draudzības saites. Savukārt tagad strauji attīstās sadarbība arī tūrisma un biznesa jomās. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dodas atpūsties uz Gruziju (tiešais avioreiss uz Tbilisi un bezvīzu režīms to krietni veicinājis); plaukst abu valstu ekonomiskā sadarbība. "Latvijas uzņēmējiem Gruzijā ir intereses lauksaimniecības, nekustamo īpašumu un citās jomās. Gruzijai ir līdzīgas intereses Latvijā – tūrisms, lauksaimniecība un arī ražošanas kopuzņēmumi," teicis vēstnieks.
Gruzijas bizness Latvijā attīstās, īpaši vīna un minerālūdens „Borjomi” imports – šis minerālūdens segments turpina palielināties un Gruzijas minerālūdens Latvijā ir nr. 1 importa minerālūdens segmentā. „Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, ir viens no lielākajiem „Borjomi” patēriņiem, rēķinot uz vienu cilvēku,” teic „IDS Borjomi Europa” ģenerāldirektors Iraklijs Bokučava. Šobrīd viens no galvenajiem „Borjomi” mērķiem esot jauniešu auditorijas piesaiste; tomēr ar vietējiem minerālūdeņiem „Borjomi” nekonkurējot – katram sava niša. „Borjomi” minerālūdens ir slavens ar savu unikālo sastāvu – tas veidojies senajās vulkāniskajās dzīlēs vairāku kilometru dziļumā, asimilējot labāko no dabas. Tas satur vairāk nekā 60 mikroelementus un makroelementus unikālā kombinācijā, kas īpaši labvēlīgi iedarbojas uz organismu. Turklāt „Borjomi” dabīgais minerālūdens ir pirmais, kam NVS un Baltijas valstīs piešķirts kvalitātes standarts ISO 22000.
Jāpiebilst, ka gruzīnu minerālūdens un vīnu ražotājus smagi skāra Krievijas embargo 2006. gadā, jo, piemēram, tirgus slēgšanas brīdī 60 procenti eksporta „Borjomi” bija tieši uz Krieviju. Tomēr nu pārdošanas rādītāji pasaulē atkal sasnieguši apjomus, kādi bija pirms 2006. gada aizlieguma. Pēc AC „Nielsen” tirgus izpētes datiem pērn „Borjomi” tirgus daļa Latvijā bija 7,5% pēc apgrozījuma latos, šobrīd – 9,5%.
Latvijas veikalos atrodami arī dažādi Gruzijas vīni; aizvadīto divu triju gadu laikā to noiets ir pieaudzis un Gruzijas vīns Latvijā ir ļoti populārs. Teju, teju veikalu plauktos būs arī Gruzijas konjaks.
Presē Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelija aicinājis vēl aktīvāk sadarboties Latvijas un Gruzijas uzņēmējiem. Viņš pavēstījis arī par kādu interesantu projektu – liecinieku tam, cik daudz kopīga ir Latvijai un Gruzijai. Gruzijas vēsturnieks Niko Džavahišvili sarakstījis grāmatu par Latvijas un Gruzijas sakariem no 12. gadsimta līdz mūsdienām. Tā ir izdota gruzīnu valodā, top grāmatas latviskā versija.