Itālija vēlas sadarboties ar Latviju enerģētikas jomā

Rīgas Enerģētikas aģentūrā (REA) viesojās delegācija no Itālijas, lai apspriestu abpusēji izdevīgu biznesa sadarbību enerģētikas jomā.

Tikšanās iniciators bija REA konsorcija partneris – Latinas enerģētikas aģentūras „LEMA” direktors, profesors Džovanni Paskone (Giovanni Pascone). Kopā ar viņu Latvijā bija ieradies firmas „Heizomat Gerätebau – Energiesysteme GmbH” Itālijas nodaļas vadītājs no Romas Amoreti Stefano (Amoretti Stefano), kas izteica piedāvājumu – investēt Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās firmas apkures iekārtas un koģenerācijas (arī triģenerācijas) blokus ar jaudu 30 - 10 000 kW, par kurināmo izmantojot šķeldu un granulas. Savukārt „LEMA” interesējās par iespēju no Latvijas iepirkt lielos apjomos koksnes šķeldu un granulas Itālijas vajadzībām.

Sarunās piedalījās arī REA sadarbības partneris – Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Edgars Vīgants un izpilddirektors Andris Akermanis. Kā uzsver REA direktore Maija Rubīna: „Ņemot vērā tikko notikušo reģionālo reformu Latvijā, daudzām pašvaldībām aktuāls jautājums ir siltumapgādes sistēmu sakārtošana un finanšu deficīta apstākļos Itālijas delegācijas piedāvājums varētu būt visai interesants.” REA ar saņemto informāciju iepazīstinās Latvijas Pašvaldību savienību. Viesi no Itālijas apmeklēja arī a/s „Rīgas siltums” siltumcentrāles „Daugavgrīva” koģenerācijas bloku, kas enerģijas ražošanai izmanto koksnes šķeldu.

REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, kas nodrošina energoapgādes attīstības un energoefektivitātes paaugstināšanas vadību un koordināciju pašvaldībā, veido atbilstošas koncepcijas, programmas un projektus, īsteno to ieviešanas uzraudzību, kā arī veicina informācijas pieejamību iedzīvotājiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais