Latvijas lauku un mazpilsētu ģimenēs nauda ir viens no izplatītākajiem strīdu iemesliem, turklāt laukos par naudu strīdas biežāk nekā galvaspilsētā.
Naudu par vienu no galvenajiem nesaskaņu iemesliem laukos un mazpilsētās atzinis katrs trešais respondents, bet Rīgā – tikai katrs ceturtais, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Neatkarīgi no dzīvesvietas, izplatītākais strīdu iemesls Latvijas ģimenēs ir mājsaimniecības jautājumi un sadzīves sīkumi – nesaskaņas par tiem rodas aptuveni pusei respondentu. Šim iemeslam seko nauda, savstarpējās attiecības, brīvā laika pavadīšana un bērnu audzināšana.
“Zemais ienākumu līmenis reģionos rada spriedzi daudzās ģimenēs un, kā liecina mūsu institūta aptauja, tādēļ laukos un mazpilsētās cilvēki ne tikai naudas, bet arī citu iemeslu dēļ strīdas biežāk nekā pilsētu iedzīvotāji. Gandrīz katrā otrajā lauku ģimenē strīdi notiek reizi nedēļā vai pat biežāk,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Aptaujas dati atklāj, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (Latgalē – pat 85%) lauku mājsaimniecību ikmēneša ienākumi ir līdz 200 latiem uz vienu ģimenes locekli. Valstī kopumā šis rādītājs ir zemāks – 56%.
„Mūsu Institūta aptaujas dati atklāj to, ka ģimenēs, kurās budžeta plānošanā iesaistās abi partneri, konfliktu ir mazāk nekā tajās, kurās atbildību par ģimenes finansēm uzņēmies tikai viens no partneriem vai kurās budžets netiek plānots vispār. Strīdu skaits var būt pat par piektdaļu mazāks! Nauda neizbēgami ir viena no svarīgākajām mūsu ikdienas sastāvdaļām, tādēļ kopīga finanšu plānošana var palīdzēt izvairīties no liekiem strīdiem un nebojāt savstarpējās attiecības,” komentē institūta pārstāve.
Runājot par to, kas tieši izraisa strīdus par naudu, katrs ceturtais apgalvo, ka lielākās problēmas un spriedzi viņa attiecībās rada naudas trūkums. Gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka viņu partneris mēdz viņiem veltīt kritiku un pārmetumus par naudas tērēšanu un ka viņiem ir gadījies slēpt no sava partnera kādus pirkumus vai to patiesās izmaksas. Tikpat bieži respondenti atklāj, ka viņu attiecībās katram ir ļoti atšķirīgi uzskati par naudu, tās pelnīšanu un tērēšanu. Aptauja liecina, ka strīdi par naudu visbiežāk izceļas starp partneriem ar attiecību stāžu no diviem līdz 10 gadiem.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta padomi, kā attiecībās izvairīties no strīdiem un konfliktiem par naudu:
1. Aizvietojiet strīdus ar rīcību
Strīdēties var dažādi. Tā vietā, lai atkal un atkal atgrieztos pie noteikta strīdu iemesla, pārvērtiet strīdu par konstruktīvu diskusiju, kas būtu vērsta uz rīcības plāna izveidi situācijas uzlabošanai. Visbiežāk strīdi nav nekas vairāk kā signāls, ka kaut kas nav nav kārtībā un tādēļ ir jāmaina.
2. Vienojieties par spēles noteikumiem
Nav vienas pareizas un universālas receptes finanšu jautājumu kārtošanai, katram pārim ir jāatrod sev piemērots risinājums. Galvenais ir vienoties par abiem partneriem pieņemamu budžeta plānošanas modeli. Daži pāri izvēlas kopīgu grāmatvedību, citi vienojas par pilnībā nodalītām finansēm. Tomēr svarīgi ir šo izvēli pārrunāt, jo lielākā daļa konfliktu rodas tādēļ, ka partneri izvairās savā starpā runāt par naudu.
3. Apsveriet laulības līguma slēgšanu
Latvijā noslēgto laulību skaits strauji tuvojas pirmskrīzes līmenim, tomēr uz katrām divām noslēgtajām laulībām viena tiek šķirta. Šis līgums ir vēl viens veids, kā pārim nonākt pie kopīgas izpratnes par ģimenes budžeta plānošanas, jo tas var paredzēt gan visas laulāto mantības kopību, gan škirtību. Šādā līgumā var atrunāt arī mantojuma un kredītsaistību kārtošanas jautājumus.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptauja par finansiāla rakstura nesaskaņām mājsaimniecībās veikta šā gada rudenī, internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus no visas Latvijas.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.