Pēc straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma trešajā ceturksnī (par 5,7%, salīdzinot ar otro ceturksni) – jauns ceturksnis iesācies ar apgrozījuma samazinājumu par 2,9% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Ņemot vērā diezgan straujos apgrozījuma pieaugumus iepriekšējos mēnešos, šāds apgrozījuma kritums bija sagaidāms.
Pārtikas preču apgrozījums, kas ir visstabilākais un neelastīgākais attiecībā uz pārmaiņām iekšējā vai arējā vidē, oktobrī palika nemainīgs, degvielas tirdzniecības apgrozījums, kas ir tieši pretēji – vissvārstīgākais, samazinājās par 3,9%, bet nepārtikas preču apgrozījums (neieskaitot degvielu) samazinājās par 4,5 procentiem.
Viena mēneša dati gan neraksturo tendenci, mazumtirdzniecības apgrozījums vēl arvien ir par 4,9% augstāks nekā iepriekšējā gada oktobrī. Īpaši liels pieaugums novērojams nepārtikas preču apgrozījumam (neieskaitot degvielu) – par 10,6%. Tas liecina, ka labklājības līmenis gada laikā tomēr ir pieaudzis, jo tieši šīs grupas preču apgrozījums vislabāk raksturo patēriņa tendences. Pārtikas preču apgrozījums gada laikā pieauga par 2,6%, bet degvielas apgrozījums saruka par 7 procentiem.
Ir gaidāms, ka novembrī un decembrī negatīvu ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari atstās „A/S Krājbanka” sabrukums. Iesaldēto naudas līdzekļu dēļ zināmas problēmas var rasties piegādātāju ķēdēm un tirdzniecības uzņēmumiem. Mazāk tas skars privātpersonas, jo garantēto uzkrājumu atgriešana norit operatīvi un līdzekļi bija nepieejami tikai salīdzinoši īsu brīdi.
Ir grūti spriest kā šis maksātnespējas gadījums ietekmēs patērētāju noskaņojumu veikt turpmāko mēnešu tēriņus – no vienas puses neskaidrības banku sistēmā var radīt vēlmi realizēt uzkrājumus, no otras puses, vērojot notikumus eirozonā, var rasties vēlme uzkrāt vēl vairāk, nodrošinoties pret iespējami negatīvu notikumu attīstību.