Lembergs: valsts nes pilnu atbildību par visiem noguldītājiem
„Mēs esam ļoti neapmierināti, ka valstij nevar uzticēt naudu, jo valsts ir izsniegusi attiecīgu atļauju kredītiestādēm, ka viņām ir tiesības piesaistīt svešu naudu un rīkoties ar svešu naudu. Līdz ar to, pēc manām domām, valsts arī nes pilnu atbildību par visiem noguldītājiem, visiem naudas glabātājiem jebkurā bankā pilnā apmērā,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Ventspils pašvaldībai Latvijas Krājbankā glabājās 2% no brīvajiem naudas līdzekļiem, līdz ar to, protams, nekādu iespaidu uz pašvaldības funkciju veikšanu un saistību izpildi notikušais ar Latvijas Krājbanku neatstās, vienalga, vai mēs to naudu dabūjam vai nedabūjam, jo mums kopējais brīvo naudas līdzekļu atlikums ir turpat 15 miljoni. Vienlaicīgi, protams, tie ir 200 000 latu, tā ir liela nauda,” norādīja Lembergs.
„Pēc manām domām, ja privātā sistēma nevar to nodrošināt, tādā gadījumā ir jānacionalizē visas bankas Latvijā, un tad ir tikai valsts bankas, kā tas bija pirms 20 gadiem, bet tad ir pilnīgi skaidrs, ar ko ir attiecības, jo šīs bezgalīgās banku krīzes Latvijā jau no 1990.-to gadu pirmās puses, es domāju, visiem ir vairāk nekā apnikušas. Protams, iet laiks, un cilvēki aizmirst pāri nodarījumus, bet tā nav normāla situācija,” uzskata Lembergs.
„Atgādināšu, ka pirmais pāri nodarījums bija tad, kad cilvēki bija visu mūžu bija krājuši naudu un pēkšņi viņu krājumi tika samazināti 200 reizes. Tā bija pirmā lielā zādzība. Protams, ir otrs variants, un, es domāju, ka mēs to ļoti uzmanīgi apsvērsim – iespējams, Ventspils pašvaldība to naudu, kas mums nav ikdienā vajadzīga, varētu konvertēt visu skaidrā naudā un glabāt atsevišķi seifā, neuzticot naudu bankām. Tā es personīgi daru, es personīgi savu naudu privātām bankām neuzticu, jo es nevaru izzīlēt, kurā brīdī kura banka nomirs. Tas, ka viņai ir mātes banka Zviedrijā, neko nenozīmē. Iepriekšējā „Parex” banka nomira tāpēc, ka „Lehman Brothers” nomira Amerikas Savienotajās Valstīs, tam nekāda sakara nav. Tā kā mums ikdienā nav vajadzīgi 15 miljoni lati, domāju, ka, iespējams, mēs varētu kādus 12 miljonus konvertēt uz skaidru naudu. Jautājums, protams, ir – kur to glabāt un kā nodrošināt, ka to nenozog, bet tas izmaksās nesalīdzinoši lētāk nekā 200 000 Ls, ko mums tagad ir iespēja pazaudēt Latvijas Krājbankā. Tie ir alternatīvi risinājumi, mēs to izsvērsim, paskatīsimies,” klāstīja pašvaldības vadītājs.
„Runājot par Krājbanku, es uzskatu, ka Latvijas valsts rīcība saistībā ar Latvijas Krājbanku ir absolūti neadekvāta, lēna, noziedzīga un absolūti vērsta pret noguldītāju – fiziskām un juridiskām personām. Kāpēc? Tad, kad „Snoras banku” Lietuvā aizvēra, vajadzēja momentā nacionalizēt Lietuvas valstij piederošās akcijas Latvijas Krājbankā, attiecīgi valstij nekavējoši palielināt kapitālu un nodrošināt bankas normālu funkcionēšanu. Tas, ka tagad cilvēkiem katru dienu jāstāv rindā, lai dabūtu 50 Ls, tā ir ņirgāšanās par tiem cilvēkiem! Kāpēc 50 Ls? Tā vietā, lai cilvēkiem pateiktu, labi, jūs varat izņemt 500 latus nedēļā, lai viņiem nav jāstāv piecas dienas pēc 50 latiem. Nu, kāpēc tāda ņirgāšanās, es nesaprotu! Tā ir nenormāla situācija, tā valsts ir noziedzīga! Tā vienkārši ir noziedzīga pret Latvijas tautu! Es 2009.gadā, kad sākās viss ar „Parex” banku, aicināju valdību, Godmaņa valdību, pēc tam Dombrovska valdību, ka vajag detalizēti izanalizēt visu Latvijas banku krīžu cēloņus, sākot no 1990.-to gadu pirmās puses. Un vajag izdarīt pareizus secinājumus. Tā vietā, lai normāli izanalizētu cēloņu – seku sakarības, sākās politiskā sacensība – kuru tad vainot, kuru valdību? Kalvīša, Godmaņa vai vēl kādu? Vajag meklēt cēloņus, nevis taisīt no tā politiku!” rezumēja Lembergs.