Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmdien Vācijas ārlietu ministram Gvido Vestervelli pauda Latvijas apņemšanos turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai padarītu Latviju vēl pievilcīgāku Vācijas un citu valstu investoriem un uzņēmējiem, informē Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses dienests.
Viņš aicinās šo jautājumu izskatīt kādā no nākamajām Investoru padomes sēdēm.
ĀM informēja, ka kopīgās tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja arī nākamo Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu. Rinkēvičs izteica cerību, ka Vācija atbalstīs Latvijas centienus pēc taisnīgas ES līdzekļu sadales nākamajā ES daudzgadu budžetā. "Latvija ir izgājusi smagu budžeta konsolidācijas procesu. Šajā situācijā kohēzijas un lauksaimniecības tiešmaksājumu līdzekļu samazināšana Latvijai nebūtu labs stimuls citiem nepieciešamo finanšu atveseļošanās pasākumu īstenošanai," norādīja ministrs.
Rinkēvičs un Vestervelle arī apmainījās viedokļiem par norisēm eiro zonā. Vācijas ārlietu ministrs aicināja atbalstīt ES līgumos nepieciešamās izmaiņas, kas būtu vērstas uz tālāku ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes pasākumu īstenošanu. Rinkēvičs savukārt atzīmēja Latvijas apņemšanos līdz 2014.gadam izpildīt nepieciešamos kritērijus, lai pievienotos eiro zonai. "Vienlaikus ir svarīgi, lai ceļā uz eiro ieviešanu netiktu radīti politiski šķēršļi," viņš uzsvēra. Rinkēvičs arī atzina, ka ES finanšu atveseļošanas pasākumu ieviešana nedrīkstētu radīt vairākas "dažādu ātrumu" valstu grupas ES iekšienē.
Saskaņā ar ĀM sniegto informāciju abu valstu ārlietu ministri kopīgās tikšanās laikā pirmdien pārrunāja 5.decembrī Bonnā plānoto konferenci par Afganistānu. Rinkēvičs un Vestervelle bija vienisprātis, ka tai būs milzīga nozīme ilgtermiņa stratēģijas izstrādē attiecībā uz situācijas stabilizāciju Afganistānā. Šajā kontekstā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra Centrālāzijas valstu lomu un nepieciešamību tās iesaistīt Afganistānas un reģiona stabilizācijas procesā, kā arī tā sauktā "Jaunā zīda ceļa" ekonomiskās sadarbības projekta īstenošanā.
Tāpat ministri pārrunāja attiecības ar Krieviju. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja pēdējā laika dinamiku Latvijas un Krievijas divpusējos kontaktos un pauda Latvijas gatavību arī turpmāk konstruktīvi risināt starpvalstu attiecību jautājumus gan divpusēji, gan arī ES–Krievijas un NATO–Krievijas sadarbības jomās.
Latvijas ārlietu ministrs arī pateicās Vācijai par konsekvento atbalstu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanā un 2012.gada maijā Čikāgā plānotā NATO samita kontekstā aicināja atbalstīt pastāvīga risinājuma mehānisma izveidi pēc 2014.gada. "Šāda pieeja pilnībā atbilstu gudrās aizsardzības ("smart defence") koncepcijai," konstatēja Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs ielūdza Vācijas kolēģi uz tradicionālo Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru tikšanos, kuru nākamgad organizē Latvija. Vestervelle ielūgumu pieņēma.
Rinkēvičs Berlīnē tikās arī ar Bundestāga Vācijas–Baltijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju Kristelu Hapahu-Kazanu (Christel Happach-Kasan) un Vācijas kancleres ārpolitisko padomnieku Kristofu Hoisgenu (Christoph Heusgen).