Zemkopības ministre Laimdota Straujuma šodien tikās ar biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) pārstāvjiem, lai iepazītos ar situāciju nozarē, kā arī pārrunātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares aktualitātes, problēmas un to iespējamos risinājumus.
Tiekoties ar ZSA valdi un lauksaimniecības produkcijas ražotāju pārstāvjiem, zemkopības ministre informēja par šonedēļ augsta līmeņa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības politiķu konferencē Briselē pārrunāto saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu tiešo maksājumu jautājumā. Konferencē Laimdota Straujuma norādīja, ka Latvija kategoriski nepiekrīt EK pašreizējam priekšlikumam par tiešo maksājumu apjomu dalībvalstu lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Zemkopības ministre informēja, ka tuvākajā laikā tiks izstrādāts darbības plāns, ko saskaņos arī ar nozares nevalstiskajām organizācijām, lai panāktu vienlīdzīgāku tiešmaksājumu sistēmas ieviešanu.
Kā vienu no savas darbības prioritātēm zemkopības ministre tikšanās laikā ar ZSA arī norādīja, ka būtu nepieciešams rast līdzekļus zemes kreditēšanas programmas izveidei, lai cilvēki, kas vēlas paplašināt savu lauksaimniecisko darbību vai sākt to, varētu bankās iegūt kredītus zemes iegādei ar kredīta atmaksas termiņu no 20 līdz 30 gadiem un zemām procentu likmēm. Šāds kredīts lauksaimniekiem tiktu izsniegts ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.
Tikšanās laikā ZSA vēlējās noskaidrot zemkopības ministres viedokli par to, kāda būs turpmākā Zemkopības ministrijas sadarbība ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Laimdota Straujuma uzsvēra, ka viens no viņas mērķiem ir veidot vēl ciešāku Zemkopības ministrijas saikni ar lauksaimnieku, zivsaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskajām organizācijām.
„Nepieciešama cieša sadarbība ar visām nozaru nevalstiskajām organizācijām, jo tikai sadarbojoties un kopā strādājot, var rast labākos risinājumus šo tautsaimniecībai nozīmīgo nozaru veiksmīgai darbībai arī nākotnē,” teica Laimdota Straujuma.
Tāpat tikšanās laikā ZSA informēja zemkopības ministri par to, kurās jomās tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams veikt uzlabojumus, lai veiksmīgi attīstītos lauksaimniecība. Biedrības „Zemnieku saeima” pārstāvji kā piemērus minēja profesionālās izglītības sistēmu un meliorācijas sistēmu uzturēšanu. Savukārt ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja, ka jāsagatavo lauksaimniecības attīstības stratēģija, kas varētu būt arī par pamatu Lauku attīstības plāna (LAP) nākamajam plānošanas periodam izstrādāšanā.
Šodien, tiekoties ar Latvijas Zivrūpnieku savienības pārstāvjiem, zemkopības ministre pauda viedokli, ka zivsaimniecības nozarē ir nepieciešami jauni nozares attīstības virzieni. Tas nozīmē, ka izstrādājot jaunās nozaru un Lauku attīstības programmas sākot no 2014.gada, arī zivsaimniecībai būtu jāparedz ļoti konkrēti mērķi, kas jāņem vērā, lai iespējami racionālāk izmantotu pieejamo Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
„Eiropas Komisijā jau uzsāktas diskusijas par nākamo Eiropas Savienības zivsaimniecības plānošanas periodu no 2014.-2020.gadam. Uzskatu, ka mēs varam ietekmēt daudzus ES lēmumus, ja paši zinām, ar ko un kā vēlamies strādāt nozarē,” sacīja zemkopības ministre.
Zivrūpnieki ministrei izteica bažas par to, ka, samazinoties nozvejas kvotām, Latvijas zivju apstrādātājiem arvien vairāk trūkst vietējās izejvielas, tālab pastāv iespēja, ka varētu samazināties zivju produkcijas eksports. Šobrīd zivrūpniecība ir viena no eksportspējīgākām pārtikas nozarēm Latvijā, saražotā produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā 40 valstīm, savukārt produktu sortiments pārsniedz vairāk kā simts dažādu zivju konservu veidus. Vieni no visatpazīstamākajiem Latvijā ražotajiem zivju produktiem ir šprotu konservi.
„Latvijā varbūt nav daudz unikālu zvejnieku un zivrūpnieku, bet ir unikāls produkts „šprotes”, teica Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, tāpēc „valsts tikai iegūtu, ja zvejnieki nozvejoto produkciju nevis eksportētu uz ārzemēm, bet gan pārdotu vietējiem apstrādes uzņēmumiem, jo skaidrs, ja zivju produkciju pārstrādājam uz vietas un tad eksportējam, finansiālie ieguvumi ir krietni ievērojamāki,” piebilda D.Šmits. Lai risinātu šīs problēmas un veicinātu zvejnieku un zivju apstrādātāju turpmāku sadarbību, tuvākajā laikā pie zemkopības ministres notiks sanāksme, kurā piedalīsies gan zvejnieki, gan zivju apstrādātāji.