Latviju aicina pārvarēt ekonomisko krīzi ar strukturālu reformu ieviešanu

Lai Latvija veiksmīgi pārvarētu ekonomisko krīzi, viens no būtiskākajiem aspektiem ir strukturālu reformu reāla veikšana un ieviešana, šodien Rīgas konferences atklāšanas diskusijā "Atgūšanās no recesijas Baltijā - kas mūs sagaida?" uzsvēra vairāki diskusijas dalībnieki.

Kā norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis, bez "funkcionālas" politikas ieviešanas izeja no krīzes faktiski neesot iespējama. Turklāt līdzās reformām administratīvajā aprātā jāattīsta augstākā izglītība un iespēju robežās jāmazina nodokļi, īpaši darbinieku sociālais nodoklis.

Arī Igaunijas Bankas pārstāvis Mārtens Ross un ietekmīgā britu izdevuma "Economist" Viduseiropas un Austrumeiropas tirgus apskatnieks Edvards Lūkass norādīja, ka nodokļu politikas tendences ir ļoti būtiskas šajā situācijā.

Turpretī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un bijušais premjers, tagadējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) uz šo piedāvājumu raudzījās visai skeptiski. Abi politiķi uzsvēra, ka nodokļu samazinājums nav izeja no krīzes.

Dombrovskis skaidroja, ka Latvija ir viena no vecākajām Eiropas sabiedrībām, jo valstī ir liels īpatsvars gados vecu cilvēku un tuvākajā laikā šī tendence tikai pastiprināsies. Ja tiks samazināts sociālais nodoklis, tad tas būtiski ietekmēs pensiju un pabalstu sistēmu, jo strādājošajiem jāuztur sabiedrības nestrādājošā daļa, taču valstī tā pakāpeniski samazinās, kas nozīmē, ka naudas sociālajām garantijām varētu pietrūkt.

Kā ziņots, šodien Mazajā ģildē ar diskusiju par ekonomisko krīzi un tās pārvarēšanu tika atklāta jau ceturtā Rīgas konference "Ekonomiskā atgūšanās mainīgā drošības vidē: transatlantiskā dienaskārtība 2010".

Tajā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), kā arī Saeimas pārstāvji un Eiropas Parlamenta deputāti gan no Latvijas, gan citām valstīm.

Konferences dalībnieki arī rīt diskutēs par ekonomiskajiem izaicinājumiem Baltijā, Melnās jūras reģiona un Ziemeļeiropas drošības jautājumiem, kā arī apspriedīs NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādi un galvenos jautājumus turpmākajā transatlantisko institūciju attīstībā.

Būtiskākās Rīgas konferences diskusijas, vienā no kurām debatēs arī visi trīs Baltijas valstu prezidenti, notiks rīt, 24.oktobrī.

Mazajā ģildē rīt plkst.9 sāksies Dānijas Ārpolitikas institūta pētnieka Perti Joenniemi vadīta diskusija "Nodrošināt atkārtotu apliecinājumu Ziemeļeiropā". Tajā piedalīsies ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un viņa igauņu kolēģis Urmass Paets, Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, ASV Vācijas Maršala fonda Transatlantiskā centra izpilddirektors Briselē Rolands Asmus un Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras analītiķis Roberts Dalsjo.

Plkst.11 tiks diskutēts par mainīgajām Eiropas robežām un jaunu drošības paradigmu Melnās jūras reģionā. Diskusijā, kuru vadīs Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore un aizsardzības ministra padomniece Rasma Kārkliņa, piedalīsies Gruzijas Nacionālās drošības padomes pārstāve Eka Tkešelašvili, Ukrainas vēstnieks Krievijā Konstantīns Griščenko, Moldovas parlamenta deputāts Andreijs Popovs un ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere.

Plkst.14 sāksies diskusija "Pagrieziena punkts jaunajā NATO stratēģiskajā konceptā", un to vadīs Baltijas valstu pārstāvis alianses stratēģiskās koncepcijas izstrādes grupā Aivis Ronis. Diskusijā piedalīsies aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Atlantijas padomes Stratēģiskās padomnieku grupas locekle, Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas profesore Džuliana Lindleja-Frenča, Aizsardzības sistēmu kompānijas "Thales Group" ES, NATO un Eiropas sadarbības un biznesa attīstības viceprezidents Edgars Baklijs, starptautiskās konsultāciju kompānijas "Deloitte Consulting" vadītājs Maršals Bilingslijs un pensionētais Vācijas armijas brigadieris ģenerālis Klaus Vitmens.

Savukārt plkst.16 sāksies Rīgas konferences noslēguma diskusija, kurā piedalīsies visi trīs Baltijas valstu prezidenti - Latvijas Valdis Zatlers, Igaunijas Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas Daļa Grībauskaite. Prezidentu diskusijas "Transatlantiskā dienas kārtība 2010 - Baltijas vīzija" moderators būs Vācijas Maršala fonda ASV prezidents Kreigs Kenedijs.

Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Baltijas-Melnās jūras aliansi un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju.

Ekonomika

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais